Garās pļāpas

Par “M. Butterfly” jeb kā es gāju austrummeitas lūkoties (jau atkal) 0

Laiks liriskai atkāpei – grasos gari un plaši vāvuļot par Dailes teātrī iestudēto M. Butterfly*, tāpēc brace yourselves (kārtības labad pilnīgi bez šī bloga pamattēmas – filmām – arī tomēr neiztikšu). Bet, jā, atkāpe no standarta servisa sanāk. Iemesls tam gan ir gana labs – tik ļoti apmāta ar kādu teātra iestudējumu, kā ir šajā gadījumā, šķiet, neesmu bijusi nekad, un šāda tipa histērisku sajūsmu parasti pietaupu darbiem, kuriem kaut kur ir piekabināts Kristofera Nolana/Deivida Finčera vārds un tamlīdzīgi. (Un The Wolf of Wall Street!) Tāpēc maniakālā apsēstība, kāda mani šajā gadījumā ir pārņēmusi, pārsteidza mani pašu. Kur tieši slēpjas šī iestudējuma spēks un pievilcība?

Lieki piebilst – spoilers galore!

Lasīt tālāk

R-r-reitingi jeb kas notiek ar filmu klasifikāciju Latvijā 8

rating

Pagājušajā nedēļas nogalē Twitterī iesākās neliela diskusija par nupat uz kinoteātru ekrāniem nonākušo filmu Prisoners un tai šeit piešķirto reitingu “12+”, kas nozīmē to, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam filmu skatīties nav ieteicams (neesmu pārliecināta, ka vārds “reitings” ir precīzs termins šajā gadījumā, bet, tā kā labāku apzīmējumu izdomāt nevaru, nāksies vien samierināties ar šo barbarismu). Viss iesākās ar kinocast.lv Sergeja tvītu par seansa laikā redzēto.

Arī seansā, kuru apmeklēju es, gadījās redzēt ko līdzīgu ar bērniem, kuri bija pāris gadus vecāki, bet kuriem filma nekādā gadījumā nav piemērota – Prisoners ir smaga, nežēlīga drāma, kurā ir ne viens vien brutāls skats. Turklāt atainotā vardarbība ir ne tikai fiziska, bet arī emocionāli smaga – par bērniem piemērotu izklaidi filmu nekādā gadījumā nosaukt nevar. Tāpēc radās divi jautājumi – kāpēc Prisoners ir piešķirts šis salīdzinoši maigais “12+” reitings un cik liela jēga no šīs klasifikācijas sistēmas vispār ir? Kinoteātris jautājumu par Prisoners reitingu pāradresēja filmas izplatītājiem ACME Film, kuri vēlāk atzina, ka reitings nav bijis atbilstošs, solot to nomainīt uz krietni piemērotāko “16+”, kas arī, gods godam, ir izdarīts.

Prisoners gaījums tātad tika atrisināts, un jācer, ka mazi bērni šīs filmas laikā pa kinoteātra zāli neskraidīs. Taču šī nav pirmā reize, kad filmai piešķirtais šejienes reitings ir mulsinājis, bet, tā kā pie mums par šo jautājumu runāts tiek ļoti reti, nekāda lielā brēka celta netika. Bet jautājums, kas īsti un kā notiek ar filmu klasifikāciju Latvijā, mani nedaudz ieinteresēja. Lasīt tālāk

"Man of Steel" (2. daļa), nedaudz Čeibona un citi tamlīdzīgi, puslīdz ar tēmu saistīti nieki 3

Tātad, bez liekām ceremonijām, turpinot par Supermenu – kāpēc Man of Steel, manuprāt, ir fantastisks veikums. Uzreiz brīdinājums – ja iepriekš pļāpāju samērā vispārīgi, tad te būs gigantiski spoileri, tāpēc filmu neredzējušajiem tālāk lasīt neieteiktu (ja vien, protams, nav perversas vēlmes uzzināt kāda cita detalizētu filmas interpretāciju pirms skatīšanās – tādā gadījumā: laipni lūgti līdz ar pārējiem).

Lielais jautājums – grāmatu ekranizācijas 5

Ak, Frobišer, ko viņi tev nodarīja…
Principā šeit vajadzētu atrasties manām pārdomām par Cloud Atlas. Bet sanāca tā, ka Vačovsku un Tikvera veidojums manī aizskāra kādu tik jūtīgu stīgu, ka sapratu, ka ir jāgāž ārā viss, kas vien ir sakrājies ko teikt par grāmatu ekranizācijām. Tāpēc daudz nekavējoties (jo sakāmā jau tā ir, ai, cik daudz) ķeršos uzreiz pie lietas.
ETA: Aptuveni pusē sapratu, ka šis savārstījums gan kvantitātē, gan, traģiskā kārtā, arī kvalitātē būs līdzinieks manam semestra darbam, tāpēc ievietošu viena fantastiska vārda definīciju, kura aprakstītais fenomens man noteikti piemīt un kurš varbūt liks kādam iecietīgāk palūkoties uz manu murmulēšanu.
Logorrhoea: a tendency to extreme loquacity.  Lasīt tālāk