Recenzija

Dawn of the Planet of the Apes (2014) 1

Kad pirms trim gadiem uz ekrāniem nonāca pirmā atdzimušās Pērtiķu planētas franšīzes filma, Rise of the Planet of the Apes, tā sagādāja nelielu pārsteigumu, izrādoties nedaudz negaidīti lieliska. Pat Džeimsa Franko slidenais ģīmis netraucēja un tīri labi iederējās jaunizveidotajā pasaulē. Protams, ka visvairāk uzmanības tomēr piesaistīja fantastiskais veids, kādā tika atveidoti stāsta nosacītie vaininieki – pērtiķi. Bez darba bija atstāti nabaga grima mākslinieki, kuru amatus ieņēma datoru spečuki, uz ekrāna liekot skraidīt pērtiķiem, kuri brīžiem izskatījās tik īsti, ka palika gluži neomulīgi. Ar lielu prieku jāsecina, ka pirmās filmas turpinājums ir izdevies pat vēl iespaidīgāks, turklāt to var attiecināt ne tikai uz darbības apjomiem, bet arī emocionālajām likmēm. Režisoru nomaiņa – no Ruperta Vaiata uz Metu Rīvsu – ir nākusi par labu, un Dawn of the Planet of the Apes ir viens no tiem patīkamajiem gadījumiem, kad sīkvels pamanās pārspēt oriģinālu.

Lasīt tālāk

Maleficent (2014) 1

Maleficent ar zināmu nepacietību gaidīja ne viens vien – dažiem tā bija iespēja pēc ilgāka pārtraukuma uz ekrāniem redzēt Andželīnu Džoliju, citiem interesantāk šķita palūkoties uz Apburtās Princeses stāstu no stāsta ļaundares perspektīvas. Vēl kādam vienkārši patīk krāšņas pasaku filmas. Izpatikt pa prātam visiem filmai noteikti nav izdevies, bet vismaz es kinoteātrī pusotru stundu sēdēju ar žokli uz grīdas, būdama stāvā sajūsmā par uz ekrāna redzamo. Trīs iepriekš minētie iemesli nostrādāja arī uz mani – jā, Džoliju vienmēr ir prieks redzēt, stāstu riebekļi bieži vien ir interesantāki par varoņiem, un, jā, filma ir ļoti glīta. Bet tas, kas man lika ģībt no laimes, ir filmas nepārprotami skaidrais un spēcīgais, sievišķības piesātinātais mesidžs: Ladies rock. Tālāk spoilerīgie spoileri.

Lasīt tālāk

Teritorija. Vija Celmiņš (2014) 1

Līdz ar Vijas Celmiņas darbu izstādi “Dubultā realitāte” mākslas muzejā “Rīgas Birža” uz ekrāniem ir nonākusi arī Jura Podnieka studijas filma par mākslinieci, kas ļauj ielūkoties viņas darba ikdienā un mākslinieciskajā dvēselē. Lai gan neko šokējošu vai ļoti dziļu un nozīmīgu Teritorija. Vija Celmiņš nepiedāvā, filma nedaudz paver durvis, ļaujot ieskatīties radošajā procesā, likt padomāt par mākslas nozīmi paša mākslinieka dzīvē un citiem jautājumiem. Un, pat ja mākslinieciska rakstura pārdomās iegrimt vēlmes nav, filma ir lieliska iespēja kādu brītiņu pavadīt ļoti intriģējošas un patīkamas dāmas sabiedrībā.

Lasīt tālāk

Oskari 2014: The Wolf of Wall Street (2013) 0

Oskara nominācijas: 5. Labākā filma, labākais aktieris (Leonardo DiKaprio), labākais otrā plāna aktieris (Džouna Hils), labākais režisors (Martins Skorsēze), labākais adaptētais scenārijs.

Neapšaubāmi skandalozākā no Oskara kandidātēm ir Martina Skorsēzes The Wolf of Wall Street, kas stāsta par Volstrītas darboņa Džordana Belforta izdarībām deviņdesmitajos gados. Filma, kas ir balstīta uz paša Belforta memuāriem, ir trīs stundu gara un samērā baisa orģija, pēc kuras noskatīšanās pirmā vēlme ir ieiet dušā, lai noskalotu visas tās draņķības, kuras bija tā veiksme redzēt. Tās galvenie varoņi ir pretīgi, rupji noziedznieki, kuri, ne aci nepamirkšķinot, krāpa cilvēkus pa labi un pa kreisi, par ko saņemtie soda mēri ir pielīdzināmi pirksta pakratīšanai neuzvedīga bērna virzienā. Īsumā: The Wolf of Wall Street ir viena no visfantastiskākajām pēdējā laikā redzētajām filmām, un, lai gan reālas cerības uz uzvarām Oskaru naktī filmai diez vai ir, tā pilnīgi noteikti ir mana favorīte. (Neliels spoileru brīdinājums!)

Lasīt tālāk

Oskari 2014: Philomena (2013) 0

Oskara nominācijas: 4. Labākā filma, labākā aktrise (Džūdija Denča), labākā mūzika, labākais adaptētais scenārijs.

Philomena savā ziņā iet roku rokā ar vēl vienu labākās filmas goda kandidāti Oskaru ceremonijā – Aleksandra Peina Nebrasku. Lai gan stāsti sižeta ziņā, protams, atšķiras, abām filmām ir vairākas kopīgas iezīmes. Gan Philomena, gan Nebraska centrā ir vecāka gadagājuma cilvēki, kuri stājas pretī savām pagātnes kļūdām un neveiksmēm, šķetinot savas dzīves gājuma līkločus. Abi stāsti ir gan sirsnīgi, gan sāpīgi, gan asprātīgi, gan patiešām emocionāli. Turklāt abās filmās galveno lomu atveidotāji ne mirkli neliek šaubīties par savu tēlu autentiskumu un pamanās mazāk nekā divu stundu laikā izveidot pilnasinīgus un “īstus” cilvēkus. Philomena ir sniegusi lielisku iespēju granddāmai Džūdijai Denčai kārtējo reizi pierādīt, cik fantastiska aktrise viņa ir, un Stīvs Kūgans, kurš ir arī viens no scenārija autoriem, neslēpjoties aiz savām komiķa ākstībām, viņai lieliski piebalso.

Lasīt tālāk

Oskari 2014: Her (2013) 0

Oskara nominācijas: 5. Labākā filma, labākā mūzika, labākā dziesma, labākais dizains, labākais oriģinālais scenārijs.

 Viena no savdabīgākajām Oskaru filmām šogad noteikti ir Spaika Džonza Her – stāsts par vīrieti, kurš iemīlas sava datora operētājsistēmā. Uzstādījums izklausās visnotaļ absurds, bet Džonzs lieliski tiek galā ar šo dīvaino ideju, izstāstot vienu no jokainākajiem, bet arī sirsnīgākajiem mīlasstāstiem, ko pēdējā laikā ir gadījies redzēt. Jāatzīst gan, ka tā īsti filma mani apburt tomēr nemācēja – tā šķita nedaudz par garu, un nedaudz lika vilties arī filmas noslēgums, kam līdz galam noticēt neizdevās. Bet, neskatoties uz nepilnībām, Her ir viena no oriģinālākajām un skaistākajām filmām, ko šobrīd var vērot uz ekrāniem, tāpēc ir vērts uz pāris stundām aizmirsties Džonza radītajā nākotnes pasaulē.

Lasīt tālāk

Oskari 2014: Gravity (2013) 0

gravity

Oskara nominācijas: 10. Labākā filma, labākā aktrise (Sandra Bulloka), labākais operatora darbs, labākais režisors (Alfonso Kuarons), labākā montāža, labākā mūzika, labākais mākslinieka darbs, labākā skaņa, labākā skaņas montāža, labākie vizuālie efekti.

Pirms Gravity skatīšanās es jokoju, ka uz filmu man līdzi ir jāpaņem papīra maisiņš, lai stresainākajos brīžos varētu hiperventilēt tajā un nomierināties – jau treileri vien uzdzina vieglas panikas lēkmes, kur skats, kā Bulloka aizlido kosmosa nekurienē, radīja baisi dīvainu un paradoksālu klaustrofobijas sajūtu. Papīra maisiņa man līdzi tomēr nebija, tāpēc ar Gravitātes Gravity radīto spriedzi nācās tikt galā, sažņaudzot rokas un aizturot elpu – turklāt to darīt nācās visas 90 filmas minūtes. Filma ne brīdi neatslābst, iesūcot skatītājus savā mežonīgi plašajā un vienlaicīgi tik šaurajā telpā, liekot līdzpārdzīvot un satraukties. Turklāt visam tam paralēli vēl ir jābrīnās par fenomenālajiem filmas efektiem – Gravity ļauj katram skatītājiem uz pusotru stundu sajust to, kā būtu atrasties starp zvaigznēm (īstajām, ne tām, kas pa Holivudu defilē), un filma ir jāredz 3D formātā – viena no retajām, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmajām filmām, kur šis efekts ir pat vajadzīgs un ir lietderīgi izmantots. Lasīt tālāk

Oskari 2014: Dallas Buyers Club (2013) 0

Oskara nominācijas: 6. Labākā filma, labākais aktieris (Metjū Makkonahijs), labākais otrā plāna aktieris (Džareds Leto), labākā montāža, labākais grims, labākais oriģinālais scenārijs.

Bez biopiciem neiztikt nu nekādi. Viens no lielākajiem pārsteigumiem starp šī gada labākās filmas Oskara kandidātēm bija Žana-Marka Vallē režisētā Dallas Buyers Club – lai gan filma ir laba, tik lielu atzinību tai bija prognozējis reti kurš. Dallas Buyers Club galvenā vērtība ir tās lieliskajos aktieru darbos – Metjū Makkonahija un Džareda Leto sniegumi ir neaizmirstami, un tos nevar nenovērtēt. Taču pārējā filma ne ar ko pārāk pārsteidzošu vai unikālu neizceļas – par spīti intriģējošajai situācijai, ko tā atspoguļo, tā ir diezgan parasts standarta biogrāfisks stāsts, kur mēs divu stundu garumā sekojam līdzi galvenā varoņa cīņai un personīgajai izaugsmei.

Lasīt tālāk

Oskari 2014: Captain Phillips (2013) 0

Oskara nominācijas: 6. Labākā filma, labākais otrā plāna aktieris (Barkhads Abdi), labākā montāža, labākā skaņa, labākā skaņas montāža, labākais adaptētais scenārijs.

Ar Captain Phillips Pols Grīngrāss atkal pievēršas salīdzinoši nesenu notikumu atspoguļošanai uz lielā ekrāna (viņa veidotā United 93 iznāca tikai piecus gadus pēc 11. septembra notikumiem) – dzelzs jākaļ, kamēr tā vēl ir karsta. Šoreiz viņš ir izstāstījis patieso stāstu par somāļu pirātu nolaupīto kuģi un tā kapteiņa varonīgo rīcību šīs krīzes laikā, un Grīngrāsam talkā ir nācis lielmeistars Toms Henkss, kurš gan nebūt nav vienīgā filmas veiksme. Filma ir spriedzes pārpilna, neviennozīmīga un ļoti ilgi atmiņā paliekoša. Turklāt Grīngrāsa spēju nenostāties nevienā pusē, atspoguļojot šos dramatiskos notikumus, nevar nenovērtēt. Filma, kas kāda cita rokās ļoti viegli varētu būt kļuvusi par prastu “America, fuck yeah!” slavinājumu, šeit ir sarežģīta un ārkārtīgi saistoša drāma.

Lasīt tālāk

Oskari 2014: American Hustle (2013) 0

“Oskara” nominācijas: 10. Labākā filma, labākais aktieris (Kristians Beils), labākā aktrise (Eimija Adamsa), labākais otrā plāna aktieris (Bredlijs Kūpers), labākā otrā plāna aktrise (Dženifera Lorensa), labākie kostīmi, labākais režisors (Deivids O. Rasels), labākā montāža, labākais mākslinieka darbs, labākais oriģinālais scenārijs.

Pēc skandālu un emocionālu vētru perioda savā dzīvē Deivids O. Rasels ir atradis jaunu elpu, un šobrīd viņš ar apskaužamu regularitāti veido filmas vienu pēc otras, augšupejošo veiksmes līkni pēc The Fighter un Silver Linings Playbook turpinot ar American Hustle. Šeit Rasels ir sapulcinājis vairākus savus iemīļotos aktierus, ar kuriem jau ir sadarbojies iepriekš, izveidojot jestru, ne pārāk nopietnu, bet ārkārtīgi fascinējošu miksli par krāpniekiem, kuri 70.-tajos gados ASV sadarbojās ar FIB, lai iegāztu korumpētus politiķus (stāsts ir nosacīti balstīts uz patiesiem notikumiem – ABSCAM skandāls bija īsts, bet notikumi gluži tā, kā tos atveido filmā, nerisinājās). Sižeta pavērsieni šeit pat paliek otrajā plānā – galvenā uzmanība tiek pievērsta aktieriem un atmosfērai, kuru baudīt ir vienkārši prieks.

Lasīt tālāk