Recenzija

The Girl with the Dragon Tattoo (2011) 3

Godīgs brīdinājums pašā sākumā – spoileru te būs pārpārēm (arī citai Finčera filmai Se7en), tāpēc grāmatu nelasījušajiem vai filmu vēl neredzējušajiem neieteiktu turpināt (ja nu tomēr ir vēl kāds, kas neko nav dzirdējis par to, kas notiek Lārsona garadarbā). Bonusā arī naivs solījums – no visas sirds centīšos pēc iespējas mazāk salīdzināt šo filmu ar zviedru veikumu (un arī negānīties par zviedru variantu, kurš man patiešām, patiešām nepatika). Un arī brīdinājums – būs briesmīgi, briesmīgi gari.
Ja es tāpat kā Pepija Garzeķe, kuru Stīgs Lārsons ir minējis kā vienu no iedvesmas avotiem Līsbetei, būtu bagāta kā trollis (respektīvi tik bagāta, kāda ir Līsbete filmas beigās), tad es paņemtu visu šo naudu un iedotu Deividam Finčeram*, lai viņš varētu mūs apgādāt ar fantastiskām filmām, kamēr viņam izsīktu spēki. The Girl with the Dragon Tattoo ir perfekts grāmatas ekranizējums, kas tai pat laikā stāv pats uz savām divām un ļoti drošām kājām. Ar nevainojamu aktieru sastāvu un ģeniālu mūziku no Trenta Reznora un Atikuss Rosa Deivids Finčers ir kārtējo reizi radījis ko neaizmirstamu. Lasīt tālāk

Sherlock Holmes: A Game of Shadows (2011) 0

Skolā, kad bijām spiesti ķerties pie kāda rakstu darba analīzes, mūsu literatūras skolotāja nepagurusi mums vienmēr atgādināja Čehova teikto (ko diemžēl pilnīgi precīzi nespēšu nocitēt), kas aptuveni izklausījās šādi: “Ja pirmajā lugas ainā ir redzama pistole, tad pēdējā ainā no tās noteikti tiks izšauts.” Gajs Ričijs & Co savā otrajā filmā par Šerloku Holmsu neskaitāmas  reizes pierāda šo vārdu patiesību, liekot saviem skatītājiem uzmanīgi sekot līdzi uz ekrāna notiekošajam, jo tas, kas varbūt ir šķitis nekas vairāk kā amizants joks filmas sākumā, izrādīsies nozīmīga stāsta detaļa filmas beigās.  Lasīt tālāk

One Day (2011) 0

One Day ir viens no tiem gadījumiem, kas spilgti pierāda to, ka ne vienmēr tas, kas perfekti nostrādā uz papīra lapas grāmatā, tādu pašu efektu panāks uz kinoekrāna. Deivida Nikolsa grāmata ir savdabīgs stāsts par diviem cilvēkiem – Emmu un Deksteru – un viņu attiecībām 20 gadu garumā, lūkojoties, ko viņi dara katru savas pazīšanās gadu vienā un tajā pašā dienā – 15. jūlijā. Tas, ka filma nekad nespēs iekļaut pilnīgi visas detaļas, ko Nikolss var atļauties gari un plaši aprakstīt, ir pilnīgi saprotams, bet neveiksmīgā kārtā filmā no grāmatas burvības pāri nav palicis praktiski nekas. Lasīt tālāk

Mission Impossible Ghost Protocol (2011) 1

Mission Impossible Ghost Protocol ir jestra, asprātīga un eksplozijām pārbagāta filma, kas nemaz nekautrējas tāda būt un, laimīgā kārtā, necenšas izlikties par kaut ko vairāk. Filma ir perfekta izklaide, kuru skatoties garlaicīgi nav ne mirkli, jo darbības un sprādzienu netrūkst, bet netiek aizmirsts arī par smieklīgām epizodēm (visbiežāk pateicoties Saimona Pega klātbūtnei). Tomu Krūzu jau gadiem ilgi ietver vieglas dīvainības aura (galvenokārt, viņa aizraušanās ar saientoloģiju dēļ), taču tas nemaina faktu, ka ar savām filmām izklaidēt viņš māk. Arī jau ceturtajā Mission Impossible filmā Krūzs ālējas uz nebēdu, šoreiz pat pamanoties izlēkāties pa pasaules visaugstākās celtnes sienām. Lasīt tālāk

Moneyball (2011) 0

Moneyball ir sporta filma, kurā pats sports (šajā gadījumā – pie mums ne visai pazīstamais beisbols) paliek otrajā plānā. Patiesībā Moneyball ir tik maz kadru no īstām ar beisbolu saistītām lietām, ka brīžiem aizmirstas, ka visa pasākuma pamatā ir spēle, ko es, godīgi atzīstoties, nekad neesmu sapratusi un droši vien arī nesapratīšu (un es nerunāju par spēles pievilcību kā tādu – spēles noteikumi vien man ir pilnīga mistērija, pat par spīti tam, ka tas viss ir redzēts kādās miljons filmās). Tas filmām, kas ir saistītas ir sportu, nereti ir lielākais klupšanas akmens – ja tu nepārzini attiecīgo sporta veidu, tad tev filma liksies vienkārši garlaicīga – , no kura Moneyball izvairās ar fantastiskiem panākumiem. Lasīt tālāk

Twilight Saga: Breaking Dawn Part 1 (2011) 1

Vienīgā patīkamā doma pēc Twilight sāgas ceturtās filmas Breaking Dawn Part 1 noskatīšanās ir – vēl viens šāds vājprāts, un tad pasaule tiks atbrīvota no šīm šausmām. Stefānijas Meijeres ceturtā grāmata pati par sevi ir viens no vismurgainākajiem savārstījumiem, kādu man ir bijusi tā nelaime izlasīt, un diemžēl filmai ne mazākajā mērā nav izdevies pārspēt pamatmateriālu (kas šajā gadījumā būtu, ak, cik viegli). Ja visa kinogājiena augstākais punkts ir The Girl with the Dragon Tattoo treileris (kas vēl joprojām ir fantastisks, lai gan redzēts neskaitāmas reizes – 6. janvāris vēl šķiet tik tāāāāālu…), tad īsti labi nav. Brīdinu, ka kvēliem Twilight faniem tālāk lasīt nebūtu ieteicams. Lasīt tālāk

The Adventures of Tintin: The Secret of the Unicorn (2011) 0

Līdz šim filmas, kuras ir veidotas, pamatā izmantojot tikai motion capture tehnoloģiju (vai kā pēdējā laikā uzstāj Džeimss Kamerons, Roberts Zemekis, Stīvens Spīlbers un citi ar šo tehnoloģiju aizrāvušies darboņi – performance capture), manuprāt, pārāk veiksmīgas nebija izdevušās – vai nu filmas izskatījās vienkārši baisas, kuru varoņu tukšās un stiklainās acis pēc tam rādās murgos (The Polar Express, A Christmas Carol), vai arī, ja efekts kā tāds nebija slikts, tad pati filma bija neizturami garlaicīga (Avatar). Laikam tiešām bija jāsagaida, kad pie lietas ķersies tāds lielmeistars kā Stīvens Spīlbergs, lai beidzot izveidotu filmu, kas gan tehniski būtu perfekta, gan būtu aizraujoša un interesanta ikvienam skatītājam.  Lasīt tālāk

In Time (2011) 0

In Time ir filma, kuras pamatā ir lieliska ideja. Diemžēl tā paliek tikai un vienīgi lieliska ideja, jo izpildījums sagādā vilšanos. Kādā brīdī Endrjū Nikols ir pazaudējis galveno filmas būtību, un tā pārvēršas par parastu un ne visai aizraujošu action gabalu, kas ir pilns ar klišejiskiem tēliem, muļķīgām frāzēm un kliedzošiem sižeta caurumiem, ko nespēj glābt pat samērā spēcīgais aktieru sastāvs.  Lasīt tālāk

Johnny English Reborn (2011) 0

Johnny English Reborn ir turpinājums 2003. gada filmai, kas parodēja Džeimsa Bonda piedzīvojumus. Taču, ja pirmais Johnny English bija smieklīgs un asprātīgs (šo iespaidu gan visticamāk radīja tas, ka filmas skatīšanās laikā man bija 13 gadi – skatoties to šodien, filmā notiekošais droši vien vairs neliktos tik smieklīgi), tad turpinājums ir diezgan pavirši veidots savārstījums, kurā patiešām smieklīgus jokus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Lasīt tālāk

Melancholia (2011) 0

Šī gada Kannu kinofestivālā Larss fon Trīrs atkal sarīkoja skandālu – taču, ja pirms diviem gadiem uzmanības centrā bija viņa jaunā filma Antichrist, tad šoreiz fon Trīrs pats bija skadāla galvenais vaininieks, filmu Melancholia nedaudz atstājot ēnā. Fon Trīra izteikumus par simpatizēšanu nacistiem droši vien, ka dzirdējis ir gandrīz ikviens, tāpēc tajos iedziļināties vairs nav nozīmes. Žēl tikai, ka visa trača rezultātā zināmā mērā otrajā plānā palika pati filma, kura ir patiešām lieliska (gluži bez atzinības tā gan arī nepalika – Kirstena Dansta Kannās tika atzīta par labāko aktrisi). Lasīt tālāk