Galdiņu gaidīšana 1

Vakar vakarā, kad jau biju aizgājusi gulēt, no otras istabas skanēja televizors, kur pa TV3 rādījā filmu Cīkstonis Salmons (The Slammin’ Salmon), kas stāsta par kaut kādu restorāna īpašnieku, kas iekuļas nepatikšanās. Filmu es neskatījos, tāpēc par tās saturu neko daudz nevaru pateikt, bet tas pat nav īpaši svarīgi. Jau gandrīz biju aizmigusi, kad pēkšņi līdz manām apziņas dzīlēm izlauzās šis ģeniālais teksts:

“[…] un pēc tam viņš gaida galdiņus.”

Lai gan nevaru apgalvot, ka citāts ir 100% precīzs, šī frāze “gaidīt galdiņus” tur kaut kādā variācijā noteikti tika izteikta skaļi. Sāksim jau ar to, ka frāze kā tāda ir neizsakāmi dumja un neloģiska – ko vispār nozīmē “gaidīt galdiņus”?

Bet šī jokainā izteikuma mistērija ir pavisam vienkārša – izrādās, ka kāds tulkotājs ir vareni pacenties – zem ierunātā teksta varēja dzirdēt kā šī frāze skan oriģinālā angļu valodā:

“After work he is waiting tables.” 

Arī šoreiz nevaru zvērēt par teksta 100% precizitāti, bet tas, ka kāds bija pamanījies iztulkot “to wait tables” kā “gaidīt galdiņus”, pilnīgi noteikti ir šajā filmā pamanāms, ja to skatās tulkotu latviski. Var apsveikt visi viesmīļus ar iespēju sevi turpmāk saukt krietni izsmalcinātāk: galdiņu gaidītāji.