Oskari 2014: American Hustle (2013) 0

“Oskara” nominācijas: 10. Labākā filma, labākais aktieris (Kristians Beils), labākā aktrise (Eimija Adamsa), labākais otrā plāna aktieris (Bredlijs Kūpers), labākā otrā plāna aktrise (Dženifera Lorensa), labākie kostīmi, labākais režisors (Deivids O. Rasels), labākā montāža, labākais mākslinieka darbs, labākais oriģinālais scenārijs.

Pēc skandālu un emocionālu vētru perioda savā dzīvē Deivids O. Rasels ir atradis jaunu elpu, un šobrīd viņš ar apskaužamu regularitāti veido filmas vienu pēc otras, augšupejošo veiksmes līkni pēc The Fighter un Silver Linings Playbook turpinot ar American Hustle. Šeit Rasels ir sapulcinājis vairākus savus iemīļotos aktierus, ar kuriem jau ir sadarbojies iepriekš, izveidojot jestru, ne pārāk nopietnu, bet ārkārtīgi fascinējošu miksli par krāpniekiem, kuri 70.-tajos gados ASV sadarbojās ar FIB, lai iegāztu korumpētus politiķus (stāsts ir nosacīti balstīts uz patiesiem notikumiem – ABSCAM skandāls bija īsts, bet notikumi gluži tā, kā tos atveido filmā, nerisinājās). Sižeta pavērsieni šeit pat paliek otrajā plānā – galvenā uzmanība tiek pievērsta aktieriem un atmosfērai, kuru baudīt ir vienkārši prieks.

American Hustle galvenie varoņi visi ir dzīves apbružāti cilvēki, kuri, mēģinot atrast veidus, kā dzīvot un izdzīvot, iekuļas dažāda mēroga nepatikšanās, raujot sev līdzi viens otru un sapiņķerējot jau tā sarežģīto situāciju vēl tālāk. Tieši personāži Deividam O. Raselam rūp visvairāk, un, sapulcinot šādu aktieru sastāvu, rezultāti neizpaliek. Pie fantastiskiem brīžiem tiek gan Kristians Beils (par kura spējām uzbaroties mākslas vārdā var tikai kārtējo reizi brīnīties), gan Eimija Adamsa, gan Bredlijs Kūpers, gan visi pārējie. Sametot šos visus dīvaiņus vienā katlā, veidojas interesants mistrojums, kurš brīžiem pārvēršas vieglā juceklī, bet tā šarms ir nenoliedzams. Rasels izveido fascinējošu atmosfēru (viņam lieliski piepalīdz lipīgās un visiem pazīstamās melodijas), kur galveno varoņu mahinācijas kalpo tikai kā iegansts dažādu dīvainu situāciju atainošanai. Filmas sākumā parādās uzraksts “Some of this actually happened”, kas pasaka diezgan daudz par to, kā šo filmu vajadzētu skatīties – kaut kas no visa tā ir puslīdz patiesība, bet tas nav galvenais, kam būtu jāpievērš uzmanība. Vieglāk ir aizmirsties un vienkārši baudīt patīkamo haosu uz ekrāna.

Viens no pārmetumiem, kas bieži tiek raidīts filmas virzienā, ir Rasela it kā šķietamā vēlme atdarināt Skorsēzes gangsterfilmas – ar filmu neapmierinātie, protams, uzreiz norāda, ka Raselam nav izdevies nonākt ne tuvu Mārtija meistardarbu līmenim, American Hustle dēvējot par lētu un neveiksmīgu atdarinājumu. Es īsti tam piekrist nevēlētos – Rasela veidotie tēli ne mazākajā mērā nevēlas iztaisīties par draudīgiem gangsteriem, kuri citos ieviestu bailes ar savu esamību kā tādu. Patiesībā viņi ir vienkārši cilvēciņi, kuri kuļas pa dzīvi, kā nu māk (tas, ka viņu izvēlētās izdzīvošanas metodes nav morāli atbalstāmas, gan nav noliedzams), katrs ar savām ambīcijām, sapņiem. Filmā ir brīdis, kad galvenie varoņi satiek īstus gangsterus, un Beila varonis tā pārbīstas, ka ir gatavs mukt prom no pilsētas, asti iežmiedzot kājstarpē. Rasela tēli nav pat otrās šķiras gangsteri – salīdzinājumā ar tādiem viņi ir mazi kabatzaglēni, iebāžot galvu cilpā tieši tajā brīdī, kad viņu ambīcijas sāk kļūt nedaudz par lielām.

Kā jau minēju, šī filma galvenokārt pieder tās tēliem un līdz ar to arī aktieriem, kuri tos atveido. Deividam O. Raselam ir izdevies panākt ko ļoti unikālu – jau otro gadu pēc kārtas aktieri no viņa filmām ir nominēti visās 4 Oskara balvu par aktierdarbiem kategorijās (neskaitot pērnā gada Silver Linings Playbook, pēdējoreiz kas tāds bija noticis pirms 32 gadiem, kad šādu godu izpelnījās filma Reds). Kristians Beils teicami atveido krāpnieku Īrvingu, kurš, filmas laikā palēnām pilnībā zaudējot kontroli pār notikumiem, kļūst arvien nervozāks un bezspēcīgāks, jūtot, ka viņu pārmāc dāmas-fūrijas, ar kurām viņš ir sasaistījies, un pārējie neprāši. No vīriem mans favorīts bija Bredlijs Kūpers, kura maniakālā enerģija citiem gan varētu likties nepatīkama – viņa Ričijs nepārtraukti ir kā no ķēdes norāvies suns, kurš ārdās un rej uz katru, kas pagadās viņa ceļā (plus vēl tās sprogas). Labus vārdus jāveltī Džeremijam Renneram, kuram izdodas piešķirt negaidīti daudz cilvēcības viņa atveidotajam mēram.

Bet šajā pasākumā galveno vijoli spēlē dāmas – Eimija Adamsa un Dženifera Lorensa. Adamsas Sidnija ir filmas emocionālais centrs – viņas spēles un mahinācijas vistiešāk ietekmē gala iznākumu. Sidnija gan ir viens no tēliem, kurus nolasīt ir visgrūtāk, jo viņa slēpjas zem vairākām kārtām, katram tēlam rādot citu sevi, bet viņas izaicinošā garderobe kalpo kā sava veida maska. Adamsas spēles ar akcentiem ir ļoti interesantas (daudzi, šķiet, nav sapratuši, ka viņas angļu lēdijas akcents ir tik briesmīgs apzināti – tā nav aktrises nemācēšana) – ir vērts izsekot līdzi tam, kad parādās un pazūd viņas pseido-britu akcents, jo tas daudz pasaka par viņas tēlu un to, ko viņa domā par attiecīgo situāciju. Tikmēr, ja, lai izprastu Sidnijas tēlu, ir jāpaurķējas nedaudz dziļāk filmas emocionālajos līkločos, tad Lorensas Rozalīna ir kā eksplozīvs lādiņš, kas, parādoties uz ekrāna, visu uzmanību liek pievērst tieši sev. Izsekot līdzi Rozalīnas loģikai un argumentiem ir varens prāta treniņš, bet kopā ar viņu garlaicīgi nav ne mirkli. Varbūt Lorensa ir nedaudz par jaunu šādai lomai (viņa un Kristians Beils kā precēts pāris tā 100% kopā neiet), bet viņas meitenīgā enerģija liek vairāk noticēt viņas tēla neapdomībai un spontanitātei.

Rasels American Hustle izveidoja ļoti iespaidīgos tempos – pagājušajā gadā ap šo laiku vēl tikai runāja, ka tieši šis būs viņa nākamais projekts, bet jau šogad filma ir starp kandidātēm uz galveno balvu. Brīžiem filmas juceklī šo steigu nedaudz var just – ja būtu bijis vairāk laika, tad varbūt arī sižeta līkloči būtu vēl rūpīgāk izstrādāti, bet varbūt tādā gadījumā tiktu zaudēta šī haotiskā burvība. Vienīgais, par ko tiešām ir žēl – filmas oriģinālais nosaukums, kad tā vēl eksistēja tikai scenārija formā, bija American Bullshit. Tas būtu iederējies vienkārši perfekti.

Oskaru izredzes: American Hustle un Gravity izpelnījās visvairāk nomināciju no visām filmām (10), tāpēc jādomā, ka vismaz kādu no zelta vīriņiem filmai izdosies iegūt. No aktieriem vislielākās izredzes, šķiet, ir Dženiferai Lorensai, lai gan viņas uzvara pagājušajā gadā uz vēl vienu triumfu liek skatīties ar nelielu skepsi. Iespējams, ka balvas tiks saņemtas kādās ne tik “svarīgās” kategorijās (par tērpiem vai dizainu), bet pilnībā izslēgt American Hustle no galvenās balvas pretendentēm arī nevarētu – filma tomēr ir nopelnījusi gana daudz atzinības visdažādākajās jomās. Iespējams, ka American Hustle varētu piešķirt Oskaru par labāko oriģinālo scenāriju, tādējādi godājot Raselu un filmu kopumā, lai gan šeit ļoti nopietnu konkurenci sastāda Spaiks Džonze ar Her.