Oskari 2014: Captain Phillips (2013) 0

Oskara nominācijas: 6. Labākā filma, labākais otrā plāna aktieris (Barkhads Abdi), labākā montāža, labākā skaņa, labākā skaņas montāža, labākais adaptētais scenārijs.

Ar Captain Phillips Pols Grīngrāss atkal pievēršas salīdzinoši nesenu notikumu atspoguļošanai uz lielā ekrāna (viņa veidotā United 93 iznāca tikai piecus gadus pēc 11. septembra notikumiem) – dzelzs jākaļ, kamēr tā vēl ir karsta. Šoreiz viņš ir izstāstījis patieso stāstu par somāļu pirātu nolaupīto kuģi un tā kapteiņa varonīgo rīcību šīs krīzes laikā, un Grīngrāsam talkā ir nācis lielmeistars Toms Henkss, kurš gan nebūt nav vienīgā filmas veiksme. Filma ir spriedzes pārpilna, neviennozīmīga un ļoti ilgi atmiņā paliekoša. Turklāt Grīngrāsa spēju nenostāties nevienā pusē, atspoguļojot šos dramatiskos notikumus, nevar nenovērtēt. Filma, kas kāda cita rokās ļoti viegli varētu būt kļuvusi par prastu “America, fuck yeah!” slavinājumu, šeit ir sarežģīta un ārkārtīgi saistoša drāma.

Lai gan filma tika reklamētā kā spraigs trilleris, tāda īsta action tajā patiesībā ir salīdzinoši maz – bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka filma nav spraiga. Tā nepārtraukti uztur vieglu nervozitāti, un tās uzmanības centrā ir divu galveno varoņu – kapteiņa Filipsa un somāļu pirātu vadoņa Mūza – savstarpējā cīņa par to, kurš kuru pārspēs viltībā. Viņu prāta spēlēm sekot līdzi ir aizraujoši, nepārtraukti ir jājautā, kurš izrādīsies viltīgāks, kuram prātā būs ienākusi kāda spožāka ideja situācijas atrisināšanai. Tieši šī intelektuālā spēle ir filmas galvenais spēks – vērot divu stundu garu apšaudi diez vai būtu tik interesanti.

Grīngrāss paveic ļoti interesantu lietu – viņš pamanās tā īsti nenostāties nevienā pusē. Protams, ka somāļu pirātu rīcība nav attaisnojama, bet Grīngrāsa rokās viņi ellīgu, alkatīgu monstru rokās kļūst par izmisušiem cilvēkiem, kuriem kuģu aplaupīšana ir galējais solis savas nabadzības pārvarēšanai. Pirāti šeit ir nevis vienkārši ļaundari, bet cilvēki, kurus nomāc smagas problēmas, kuri, gluži tāpat kā kapteinis Filipss, ir spiesti pakļauties citu norādēm, augstākstāvošiem bosiem, kuru galvenā motivācija ir pelņa, daudz nedomājot par cilvēku upuriem. Filmai tuvojoties beigām, somāļu pirātu rīcība sāk kļūt haotiska, bezsakarīga – viņi paši vairs īsti nesaprot, kā rīkoties, kā izkļūt no šīs situācijas, kurā ir nonākuši. Šī neviennozīmība piešķir filmai nopietnāku raksturu, tā nav prasts bojeviks, bet gan dramatiskas reālas situācijas atspoguļojums.

Milzīgs nopelns filmas panākumos ir lieliskajiem aktieriem, galvenokārt tieši filmas zvaigznei Tomam Henksam un viņa ekrāna partnerim, jauniesācējam Barkhadam Abdi. Abdi ir jo īpaši slavējams, jo, ja no Henksa fantastisku sniegumu tomēr vairāk vai mazāk varētu gaidīt, tad Abdi tēlojums ir patīkams pārsteigums – šī ir viņa pirmā loma (pirms tam Barkhads strādāja par limuzīna šoferi), un spēt stāties pretī tādam aktierim kā Henkss noteikti nebija viegli, bet Abdi savus pienākumus veic satriecoši, liekot Mūzam kļūt par pilnasinīgu, sarežģītu tēlu. Interesanti, ka Abdi nu jau slavenā frāze “I am the captain now” esot bijusi improvizēta, turklāt tas esot noticis pirmajā filmēšanas dienā, kad viņš pirmoreiz satika Henksu. Visu iemīļotais Toms tikmēr ir ļoti labs visā filmas garumā, bet satriecošus augstumus viņš sasniedz filmas pēdējās 10 minūtēs, kas liek viņa sniegumam iespiesties atmiņā uz ļoti ilgu laiku.

Pēc Captain Phillips iznākšanas uz ekrāniem sāka klīst runas, ka notikumi reālajā dzīvē neesot notikuši gluži tā, kā tas tika atveidots uz lielā ekrāna – īstā Filipsa bijušie biedri apgalvoja, ka kapteiņa rīcība neesot bijusi tik varonīga un ka viņa nekompetence un gļēvulība esot bijušas lielā mērā vainojamas pie dramatiskajiem notikumiem. Lai nu kā arī būtu bijis patiesībā, tam nevajadzētu ietekmēt viedokli par Grīngrāsa filmu, kas ir ļoti lielisks, pārdomas raisošs trilleris, kur psiholoģiskajām spēlītēm starp diviem cienīgiem pretiniekiem ir atvēlēta galvenā loma. Atliek tikai vēlēties kaut mūs biežāk lutinātu ar šādām nopietnām un profesionāli veidotām spriedzes filmām.

Oskaru izredzes: jādomā, ka Captain Phillips gadījumā nekādus lielos panākumus ceremonijā gaidīt nevajadzētu. Pašu filmu Akadēmija ir pagodinājusi ar nomināciju, bet ne Pols Grīngrāss, ne arī, vēl pārsteidzošākā kārtā, Toms Henkss nominācijas neizpelnījās (konkurence gan abiem kungiem bija pamatīga). Ļoti iepriecināja Barkhada Abdi nominācija kā labākajam otrā plāna aktierim, bet, visticamāk, Akadēmija viņa gadījumā jau pašu nomināciju uzskatīs par gana augstu apbalvojumu.