Oskari 2014: Dallas Buyers Club (2013) 0

Oskara nominācijas: 6. Labākā filma, labākais aktieris (Metjū Makkonahijs), labākais otrā plāna aktieris (Džareds Leto), labākā montāža, labākais grims, labākais oriģinālais scenārijs.

Bez biopiciem neiztikt nu nekādi. Viens no lielākajiem pārsteigumiem starp šī gada labākās filmas Oskara kandidātēm bija Žana-Marka Vallē režisētā Dallas Buyers Club – lai gan filma ir laba, tik lielu atzinību tai bija prognozējis reti kurš. Dallas Buyers Club galvenā vērtība ir tās lieliskajos aktieru darbos – Metjū Makkonahija un Džareda Leto sniegumi ir neaizmirstami, un tos nevar nenovērtēt. Taču pārējā filma ne ar ko pārāk pārsteidzošu vai unikālu neizceļas – par spīti intriģējošajai situācijai, ko tā atspoguļo, tā ir diezgan parasts standarta biogrāfisks stāsts, kur mēs divu stundu garumā sekojam līdzi galvenā varoņa cīņai un personīgajai izaugsmei.

Stāsts par Ronu Vudrūfu, kurš pēc tam, kad viņam tika diagnosticēts HIV/AIDS, uzsāka cīņu pret valdošo sistēmu, kas liedza viņam pieeju zālēm, kuras viņam ļautu izdzīvot ilgāk par prognozētājām pāris nedēļām, ir gana fascinējošs, lai no tā paša par sevi sanāktu aizraujoša filma. Bet filmas veidotāji ir piekabinājuši stāstam sevis izdomātas detaļas, lai Vudrūfa cīņu un iekšējās pārmaiņas padarītu vēl uzskatāmākas – Džareda Leto atveidotais transvestīts Reijona ir izdomāts tēls, un Vudrūfa draugi un paziņas stāsta, ka Rona filmā atveidotā sākotnējā homofobija arī esot fantāzija. Šie un vēl citi sīkumi liek nedaudz skeptiski lūkoties uz filmas centieniem Vudrūfu pozicionēt kā varoni, kurš spēj pārkāpt pāri saviem aizspriedumiem un ir gatavs, protams, savas, bet arī citu labklājības vārdā cīnīties ar augstu stāvošām amatpersonām. Arī Dženiferas Gārneres atveidotā ārste (kura patiesībā esot bijusi vīriešu dzimuma, bet filmas vajadzībām pārveidota par sievieti) šķiet iekļauta visā pasākumā tikai tādēļ, lai sniegtu iespēju Vudrūfam nedaudz paflirtēt, parādīt, ka pat viņš būtu bijis ieinteresēts normālas ģimenes veidošanā, ka viņa sākotnējās izklaides ar vienu prostitūtu pēc nākamās ir palikušas viņa pagātnē. Būtībā – pārāk daudz kas filmā šķiet precīzi izskaitļots, lai liktu skatītājiem izdarīt pareizos secinājumus, lai uzskatāmi mums parādītu: lūk, skatieties, kā šis vīrs mainījās!

Taču, neskatoties uz trūkumiem, šī filma ir Metjū Makkonahija un Džareda Leto iespēja parādīt visu, uz ko abi ir spējīgi, un viņiem tas izdodas vairāk nekā sekmīgi. Makkonahijs pēc tam, kad bija sapratis, ka pat viņam ir līdz kaklam piedalīties vienā briesmīgā romantiskā komēdijā pēc nākamās, karjerā ieturēja pauzi, sākot rūpīgāk izvēlēties projektus, kuros iesaistīties, un tā nu jau kādus pāris gadus mēs piedzīvojam tā saukto Makkonasansi (McConaughssance – Makkonahija renesansi). Metjū sevi arvien turpina pierādīt kā fantastisku aktieri, un Dallas Buyers Club ir viņa līdz šim spožākais veikums (kaut gan viņš bija satriecoši lielisks arī pagājušā gada burvīgajā Džefa Nikolsa Mud – noteikti iesaku noskatīties, ne tikai Makkonahija dēļ). Viņa centieni pārtapt Vudrūfā, notievējot līdz neprātīgam ģindeņa paskatam, nepaliks nenovērtēti (balvu birums jau šobrīd ir iespaidīgs), bet slavējama nav tikai viņa spēja zaudēt svaru – Makkonahijs Vudrūfu iemieso pilnībā, nekautrējoties parādīt arī sava varoņa neglītākās personības puses, pilnībā iegrimstot filmas tēlā. Varam tikai ar nepacietību gaidīt, ko Makkonahijs darīs turpmāk – piemēram, šī gada nogalē mūs gaida jaunā Kristofera Nolana filma Interstellar (tipiskā Nolana stilā, protams, par filmu pagaidām zināms ir ļoti maz), kur Makkonahijam ir galvenā loma.

No Makkonahija snieguma daudz gan neatpaliek Džareds Leto, kuram šī ir pirmā loma vairāku gadu laikā (Džareds bija galvenokārt aizņemts ar muzicēšanu grupā 30 Seconds to Mars), un atgriešanās ir sanākusi varen iespaidīga. Tieši tāpat kā Makkonahijs, Leto iemieso savu tēlu Reijonu līdz matu galiņiem – gaitā, kustībās, stājā, balsī, attieksmē un uzvedībā. Brīžiem filmā Reijonas tēls ir pat vēl interesantāks par pašu Vudrūfu, un tas ir tieši pateicoties Leto tēlojumam. Filmēšanas laikā Leto neesot ne mirkli izgājis no tēla, un, kā Makkonahijs stāsta intervijās, viņš pašu Leto pirmoreiz esot saticis tikai pēc tam, kad filmēšana jau bija beigusies. Arī Leto ir saņēmis ļoti daudz atzinības par savu sniegumu filmā, un tā visa ir godīgi nopelnīta.

Dallas Buyers Club tātad redzēt ir vērts tieši divu galveno lomu atveidotāju dēļ – viņi notur skatītāju uzmanību, liekot sekot līdzi notiekošajam ar interesi par to, kādi likteņi šīs divas dvēseles sagaidīs. Pati filma gan ir krietni blāvāka – brīžiem ir grūti izsekot līdzi laika ritējumam, turklāt filmas beigas ir kā ar nazi nogrieztas, jo šķiet, ka tai vēl vajadzēja paturpināties nedaudz tālāk. Bet kopumā Dallas Buyers Club pozitīvi liek vērtēt tieši Makkonahija un Leto spožie sniegumi, kuri atmiņā iespiežas uz ilgu laiku.

Oskaru izredzes: visticamāk, ka Dallas Buyers Club ceremonijā tiks pieminēts divas reizes – labākā aktiera un labākā otrā plāna aktieru kategorijās. Šķiet, ka ne Makkonahijam, ne Leto tādu patiešām nopietnu konkurentu nav (lai gan arī pārējie džentlmeņi ir pelnījuši daudz atzinības). Citās kategorijās par triumfu gan būtu jāšaubās (varbūt cerības ir saņemt zelta vīriņu par grimu – Leto filmā izskatās ļoti ekscentriski).