Potenciālie 2013. gada kinoprieki 2

by Līva • Saraksts

Ja 2012. gads filmu ziņā bija visnotaļ interesants un piedzīvojumiem bagāts, tad 2013. gads solās būt vismaz tikpat interesants. Šeit nedaudz paskatīšos uz filmām, kuras pati gaidu ar dažādu daudzumu nepacietības (dažos gadījumos mazāk, bet dažos, ai, cik ļoti vairāk). Tā kā man piemīt zināma deva pedantiskuma un man patīk simetrija, gribēju iekļaut 20 filmas (tāpat kā 2012. gada kinopiedzīvojumos), bet nesanāca (kārtējais feils) – 24. Lai nu kā, sarakstā ir iekļautas arī tādas filmas, kuras citur pasaulē jau ir izrādītas un tāpēc varbūt nomināli skaitītos kā piederīgas pagājušajam gadam, pie mums tās nonāks tikai šogad, tāpēc arī tās vēl joprojām gaidu ar nepacietību un iekļāvu sarakstā. Saraksts ir alfabētiskā, nevis hronoloģiskā secībā – es atmetu domu visām filmām pielikt datumus, jo 1) tie ļoti bieži mēdz mainīties un 2) dažām filmām konkrētu pirmizrādes datumu vispār vēl nav.

Anna Karenina 
 
Džo Raits kārtējo reizi sastrādājas ar Keiru Naitliju, un nu jau kārtējo reizi abi ir ķērušies pie kāda pazīstama romāna interpretācijas. Šoreiz tas gods ir ticis Ļeva Tolstoja Annai Kareņinai – stāsts, par kuru pat to nelasījušie noteikti ir dzirdējuši un, visticamāk, ka pat sižeta pavērsieni ir kaut kur apziņā iesēdušies. Raita pieeja diezgan iespaidīgo izmēru rakstudarbam esot oriģināla un interesanta – filma esot diezgan spēcīgi stilizēta. Kā viņam, Naitlijai, Džūdam Lovam, Āronam Teiloram-Džonsonam un pārējiem būs izdevies tikt galā ar šo literatūras pieminekli, redzēsim jau pēc pāris nedēļām.
The Counselor
 
Creepy paparaci bilde, jo nekas oficiāls no filmas vēl nav redzēts.  Bred, tavi mati…
Patiesībā man pietiktu ar aktieru sarakstu vien, lai mestos skatīties šo filmu pa galvu, pa kaklu (Maikls Fasbenders, Breds Pits, Havjers Bardems, Penelope Krūza utt.). Ja ar to nepietiek, tad klāt vēl var piemest Ridliju Skotu režisora krēslā un Kormaka Makkartija scenāriju par interesantu (vismaz tā es spriežu) tematu – netīrais narkotiku bizness. Lai gan ar Makkartiju viņa specifiskā rakstības stila dēļ drukātā formā es nomocījos nenormāli (No Country for Old Men laimīgā kārtā ir ļoti precīza grāmatas kopija uz lielā ekrāna – bez Koenu filmas neko laikam nebūtu sapratusi, biju gan jauna un stulba, kaut kad jāpārlasa), The Counselor gaidu ar nepacietību. Turklāt Bardemam kārtējo reizi ir traģiska frizūra, kas līdz šim ir bijusi laba zīme (skat. jau pieminēto NCFOM, kā arī neseno Skyfall).
Django Unchained
 
Kventins Tarantīno nekādus baigos komentārus neprasa jau sen. Ja pirms 3 4 gadiem viņš nekautrējās pārrakstīt vēsturi iekš Inglourious Basterds, tad tagad viņš ir ķēries pie verdzības temata iztirzāšanas. Jācer, ka atkal sadarbojoties ar Kristofu Valcu un viņa filmās neiztrūkstošo Semjuelu Lī Džeksonu, klāt piepulcējot Džeimiju Foksu, Leonardo Dikaprio, Keriju Vašingtoni, Džounu Hilu un citus, Tarantīno kārtējo reizi būs izdevies radīt ko neaizmirstamu.
Elysium
 
Pēc negaidītā District 9 pārsteiguma, Nīls Blomkamps atkal ir ķēries pie sci-fi ar Elysium. Lai gan filmai sākotnēji uz ekrāniem bija jānonāk šī gada martā, tās pirmizrādes datums vēlāk tika pārcelts uz augustu, tāpēc būs jāpaciešas nedaudz ilgāk. Lai gan stāsts, par kuru ārkārtīgi daudz zināms gan nav, nedaudz atgādina District 9 redzēto tematiskā ziņā (šķiru nevienlīdzība utt.), Elysium ir mana visgaidītākā sci-fi filma šogad. Mets Deimons ir parādījies pāris bildēs ar iespaidīgu konstrukciju uzmontētu uz viņa ķermeņa, Šarlto Koplijs izskatās pēc bezpajumtnieka/killera – jācer, ka būs labi.
Gangster Squad
 
Gangster Squad piemeklēja diezgan nelāgs liktenis. Pēc apšaudes kinoteātrī ASV Warner Bros. no visurienes aizvāca filmas treilerus, kā arī pārcēla filmas izrādīšanas datumu, jo bija nepieciešams pārfilmēt vairākas ainas. Iemesls tam bija tāds, ka treileros bija redzama viena no filmas it kā galvenajām ainām, kura sastāvēja no… apšaudes kinoteātrī. Šī nelāgā sakritība nozīmē to, ka pārstrādātā Gangster Squad uz ekrāniem nonāk tikai tagad janvārī, taču tāpat ar interesi var lūkoties tās virzienā – kaut vai tikai aktieru, stila un atmosfēras dēļ.
 
The Great Gatsby
 
Nabaga Getsbijs te ir atceļojis vēl no pagājušā gada potenciālo kinoprieku apskata. Tas tamdēļ, ka Lurmena filma, kura sākotnēji tika paredzēta izrādīšanai 2012. gada decembrī, tika pārcelta uz 2013. gada maiju. Godīgi sakot, treileri mani pārliecinājuši nav – kaut kas trūkst no Ficdžeralda radītās sajūtas. Taču treileri nereti mēdz būt maldinoši, tāpēc vēl joprojām ar zināmu devu nepacietības lūkojos šīs filmas virzienā. Tas, ka Lurmens kārtējo reizi ir izdomājis savai filmai pielīmēt klāt mūsdienīgu mūziku (vakar izplatījās ziņa, ka soundtracka rakstīšanā piedaloties Jay Z – take that as you will), nav pārsteidzoši, bet pagaidām nav arī pārāk iepriecinoši.
 
The Hobbit: The Desolation of Smaug
 
Par spīti tam, ka par pirmo Pītera Džeksona režisēto Hobita daļu aiz sajūsmas neģību, tajā bija lietas, kas priecēja un ļauj ar interesi lūkoties arī otrās daļas virzienā. Jāatzīmē arī, ka otrajā filmā norisināsies, man personīgi, interesantākie notikumi – rūķu gājiens cauri mežam (turklāt, woo-hoo, gan jau, ka redzēsim vairāk par 10 sekundēm no Lī Peisa, kurš pirmajā daļā atstāja fantastisku iespaidu), kā arī tikšanās ar, patiesībā, visa pasākuma vaininieku pūķi Smogu (man viņš ir SmOgs, man vienalga). Turklāt šeit būs Legolass. Automātisks win manā skatījumā.
The Hunger Games: Catching Fire
 
Bada spēļu sērijas pirmās grāmatas ekranizācija bija gana pieklājīgs veikums, taču jācer, ka turpinājuma veidotājiem izdosies to pārspēt. Režisors otrajai daļai ir cits – Frānsiss Lorenss nomainīja Geriju Rosu, taču visi aktieri ir palikuši tie paši (ceru, ka ar Rosu prom būs devusies arī nenormāli trīcošā kamera). Iespējas izpausties šeit ir gana daudz – Kolinsas grāmatu kvalitāte diemžēl ar katru nākamo, manuprāt, kritās, un tās kļuva iepriekšparedzamas, taču tāpat stāsts ir pietiekami aizraujošs, lai spētu noturēt skatītāju interesi visu filmu garumā. Paradumam vienu grāmatu dalīt vairākās daļās gan ir jāpazūd – Bada spēļu trešā grāmata tiks sadalīta divām filmām (kur? kāpēc? kas ellē? – tikai daži no jautājumiem, kas ienāca prātā, pirmoreiz izdzirdot šīs ziņas).
Inside Llewyn Davis
 
Laiks vēl vienai creepy paparaci bildei. Ar nelaimīga paskata kaķi.

Brāļi Koeni, tāpat kā Tarantīno, nekādus dižos komentārus jau sen vairs neprasa. Viņu iepriekšējā filma True Grit bija vienkārši lieliska (nupat izlasīju arī grāmatu, uz kuras tā ir balstīta – Koeniem ir izdevusies fantastiska ekranizācija, Džefs Bridžess, protams, palīdz), tāpēc jācer, ka viņi veiksmīgi turpinās iet pa panākumu taciņu. Lai gan vienu brīdi baumoja, ka Koeni varbūt ķeršoties pie Maikla Čeibona The Yiddish Policemen’s Union ekranizēšanas (fantastiska grāmata!), viņi tomēr pievērsās stāstam par 60.-to gadu mūziku Ņujorkā. Lai gan kādu laiciņu nekas par filmu nav dzirdēts, arī treileri un bildes nav parādījušās, cerams, ka Inside LLewyn Davis mūs tomēr priecēs tuvākajā laikā.

Iron Man 3
 
Tonijs (vismaz es tā pieņemu, ka tas ir Tonijs) čillo. Jo kāpēc gan ne?

Pēc The Avengers fenomenālajiem panākumiem Marvel ir visas iespējas izvērsties un izrādīties pasaulei pēc sirds patikas. 2. fāze tiks iesākta ar kārtējiem Dzelzs vīra piedzīvojumiem – šoreiz viņam pretī stāsies Bena Kingslija Mandarīns (latviski tas izklausās smieklīgāk). Lai gan komiksus galīgi nepārzinu, cik esmu nopratusi, Mandarīns esot Aironmena ūberpretinieks, kas sola baisus grautiņus un iespaidīgas konfrontācijas. Tonis filmai izskatās tumšāks nekā iepriekšējās filmās – šķiet, ka nabaga Toniju negaida viegli laiki.

Les Misérables 
 
Mūzikliem uz lielā ekrāna ne vienmēr klājas viegli, tāpēc ar nepacietību gaidu, ko Toms Hūpers būs paveicis ar pasaulslaveno iestudējumu. Aktieru ansamblis ir savākts varens (Hjū Džekmens, Rasels Krovs, Anna Hataveja, Edijs Redmeins, Helēna Bonema-Kārtere utt. utjpr.), mūzika ir saviļņojusi daudzu skatītāju un klausītāju sirdis jau gadu desmitiem ilgi, atliek tikai tāds sīkums kā to uzlikt uz lielā ekrāna. Bezkaunīgi gan atzīšos, ka pēdējo nedēļu guilty pleasure man ir bijis lasīt Les Misérables recenzijas, kurās ir veltīti ne tie glaimojošākie vārdi Hūpera režijai. Man ir kaut kāds iracionāls naids pret viņu.
Lincoln
 
Stīvens Spīlbergs tomēr ir un paliek lielmeistars, tāpēc katra viņa filma ir notikums, kurš ir pelnījis ievērību. Ja vēl attiecīgajā filmā galvenajā lomā ir redzams Daniels Dejs-Lūiss, tad ievērībai vajadzētu kļūt vēl jo lielākai. Jau tad, kad parādījās pirmie attēli no filmēšanas laukuma un pirmās oficiālās bildes, daudzi smējās, ka Dejs-Lūiss vairāk izskatās pēc Linkolna, nekā pats Linkolns. Politiskās drāmas varbūt ne vienmēr var aizraut visus skatītājus (jo nereti ietvertās detaļas ir tik ļoti specifiskas un atšķirīgas no vietējās prakses, ka rada apjukumu vai neizpratni), taču cerams, ka Spīlbergs būs spējis filmu izveidot interesantu ne tikai amerikāņiem.
 
Mama
 
Tiem, kuriem patīk kinoteātru zālēs nedaudz pabaidīties, interesanta varētu šķist šausmu filma Mama. Lai gan filmas režisors ir nepazīstamais Andress Mušeti (īsfilmas autors), šī ir viena no filmām, kurai ir pielīmēts klāt Giljermo del Toro vārds, kas noteikti piesaista (man līdz šim nav nācies vilties – El Orfanato man ir trauma uz mūžu). Galvenajās lomās ir divi šobrīd ļoti aktuāli aktieri – Džesika Časteina (ja kādam izdevās nodzīvot 2011. gadu un neredzēt nevienu filmu ar viņas līdzdalību, tad tas ir vērā ņemams sasniegums) un Nikolajs Kosters-Valdo a.k.a. Džeimijs no Game of Thrones a.k.a. Šreka Prince Charming dubultnieks. Turklāt īsfilma, uz kuras ir balstīta Mama, ir vienkārši baisa – tagad pieejama ar del Toro ievadvārdiem.
Man of Steel
 
Tā kā Braiena Singera 2006. gada filma Superman Returns tika uzņemta samērā vēsi (man pašai tā likās tīri simpātiska), Holivudas atbilde bija nu jau ierastā – reboot. Tāpēc riņķadancis sākās no jauna, šoreiz piekabinot klāt Kristoferu Nolanu kā producentu un vienu no stāsta autoriem. Abi līdz šim redzētie treileri izskatās ļoti daudzsološi, tāpēc Man of Steel gaidu ar zināmu devu optimisma (ar Zeku Snaideru gan ir kā ar bitēm – nekad neko nevar zināt). Man nebūtu iebildumu pret domīgu un filozofiski noskaņotu Supermenu. Filma, starp citu, jau ir ieguvusi bonusa punktus par to, ka beidzot Supermens ir sapratis, ka sarkanās apakšbikses ir jāvalkā apakšā tērpam.
 
Now You See Me
 
Lai gan kaut kas pa ausu galam par Now You See Me bija dzirdēts, šī filma tā pa īstam manā uzmanības centrā nonāca nesen. Stāsts par iluzionistiem, kuri savu priekšnesumu laikā aplaupa bankas, naudu izdāļājot skatītājiem, izskatās intriģējošs un notikumiem bagāts. Arī aktieru ansamblis ir ievērības cienīgs – jo īpaši interesants izskatās Džesijs Aizenbergs sev diezgan netipiskā lomā (treilerī izskatās pēc diezgan lecīga tipa), un Maiklam Keinam laikam ir īpašas simpātijas filmām par burvju māksliniekiem (skat. fantastisko The Prestige).
Oz the Great and Powerful
 
 
Pirmais treileris tā īsti nepārliecināja, bet otrais savu uzdevumu paveica – arī es tagad ar nepacietību gaidu Sema Reimi ceļojumus Oza zemē. Diez vai ir kāds, kurš neko nezinātu par Oza zemes burvi (vienas no manas bērnības mīļākajām grāmatām), un šī filma sola parādīt šīs personas izcelšanos. Jāatzīstas gan, ka līdz brīdim, kad pirmoreiz ieraudzīju pirmo treileri, biju svētā pārliecībā, ka galvenajā lomā būs redzams Roberts Daunijs juniors (sākotnēji klīda tādas baumas), tāpēc biju viegli pārsteigta, kad treileris beidzās, bet no Robčika ne vēsts un tā vietā ir daudz Džeimsa Franko – galīgi biju palaidusi garām šīs castinga izmaiņas. Par Franko vēl ir nelielas šaubas, bet ja viņš sāks uzvesties pārāk frankoiski, vienmēr varēs skatīties uz krāšņajiem skatiem (cerams) un viņa burvīgajām kolēģēm – Reičelu Vaisu, Mišelu Viljamsu un Milu Kunis.
Pacific Rim
 
 

Par spīti tam, ka mans entuziasms Pacific Rim sakarā noteikti ir krietni piezemētāks nekā lielākajai daļai interneta, Giljermo del Toro veidojums raisa manī vieglu ziņkāri. Par to gan ir jāpateicas galvenokārt tieši del Toro vārdam, kā arī Idrisam Elbam, kuru es dievinu (ja viņš man nolasītu tādu runu un liktu iet cīnīties ar milzīgiem monstriem, es arī skrietu nekavējoties). Treileris nekādu ūbermilzīgo iespaidu neatstāja, un nespēju atvairīt domu, ka, ja titros nebūtu lasām del Toro vārds, tad ne viens vien to paspētu nodēvēt par kārtējiem Transformeriem. Taču tieši del Toro (pieminu viņa vārdu jau sesto reizi – ja nu kāds nepamanīja) liek lolot optimistiskas cerības, ka izklaide varētu būt iespaidīga.

De rouille et d’os (Rust and Bone)
 
Ja ir vēlme pārdzīvot citu cilvēku smagās un sūrās dzīves, tad Rust and Bone varētu būt pašā laikā. Pēc visa spriežot, kabatlakatiņi šīs filmas skatīšanās laikā varētu būt nepieciešami. Filmu rotājot fantastiski aktierdarbi no Marionas Kotiljāras un Matiasa Šonartsa – Kotiljāra atveido vaļu treneri, kuru piemeklē baiss negadījums, Šonarts ir iejuties vientuļā tēva lomā. Dvēseliski pārdzīvojumi noteikti ir garantēti.
Side Effects
 
Izskatās, ka Stīvenu Soderbergu ir ārkārtīgi ieinteresējusi medicīnas pasaule un zāļu industrija. Ja 2011. gadā mums bija iespēja vērot Contagion, kas pētīja globālas epidēmijas cēloņus un sekas, tad, pēc visa spriežot, Side Effects (ilgu laiku zināma kā The Bitter Pill – kurš nosaukums ir simpātiskāks?) grasās pievērsties pacienta un ārsta attiecībām. Filmā būs redzami Džūda Lovs, Čanings Tatums un Ketrīna Zeta-Džonsa, kuriem šī nav pirmā reize, sastrādājoties ar Soderbergu, bet galvenajā lomā – Rūnija Mara, kura rādīs, ko spēj pēc The Girl with the Dragon Tattoo slavas.
Star Trek Into Darkness
 
Ilgi gaidītais turpinājums Dž.Dž. Abramsa 2009. gada pārsteigumam. Man, personīgi, pirmajā skatīšanās reizē Abramsa Star Trek nelikās īpaši simpātisks (ar vecajām filmām un seriālu neesmu pazīstama), taču atkārtota noskatīšanās situāciju mainīja – laikam bija pareizā vieta un laiks, jo filma patiešām iepatikās. Turpinājums izskatās grandiozāks, drūmāks un ar iespaidīgu ļaundari (kura identitāte joprojām ir mistērija) Benedikta Kamberbača izpildījumā.
Thor: The Dark World
 
Vēl viens Marvel 2. fāzes produkts – turpinājums diezgan negaidīti lieliskajam Thor. Režisors šoreiz ir cits, taču visi galvenie aktieri (izņemot Džošu Dallasu, kura Fandrālu šoreiz atveidos Zakarijs Levijs) ir atpakaļ. Tora turpinājums mani interesē gandrīz vai vairāk nekā Iron Man 3, jo ļoti vēlos uzzināt Entonija Hopkinsa atveidotā Odina (ak dievs, es vispirms uzrakstīju “Torina” – Ārmitadž, lien ārā no manas galvas!) pārdomas par The Avengers notikumiem. Tā kā man nebija nekādu iebildumu pret Natāliju Portmani, ar interesi gaidu arī to, kā viņi atrisinās Tora ceļošanas problēmas pie savas sirdsdāmas.
 
The Wolf of Wall Street
 
Creepy paparaci bilde Nr.3. Šis attēls beidz mani nost, goda vārds.
Martins Skorsēze kārtējo reizi sadarbojas ar manu desktop backgroundu Leonardo Di Kaprio (šobrīd tā ir šī bilde – Leo Strut! -, pirms tam favorīte bija šī, un vispār – skatoties uz šīs filmas attēliem un The Great Gatsby materiāliem, jāsecina, ka Leo atkal paliek seksīgs, vienu laiku bija tāds izplūdis). Jācer, ka arī šoreiz pozitīvi rezultāti neizpaliks. Stāsts šķiet ļoti intriģējošs – patiess stāsts par Volstrītas brokeri un viņa korumpētajiem un narkotiku reibonī pavadītajiem piedzīvojumiem -, arī pārējie aktieri izskatās novākti iespaidīgi (ieskaitot pagājušā gada labāka aktiera Oskara ieguvēju Žanu Dužardinu).
World War Z
 
World War Z gadījumā mana interese ir diezgan piesardzīga. Ar filmas veidošanu saistītās problēmas tika plaši izskandinātas (tā piedzīvoja daudzus reshootus, filmai pat esot pārrakstītas beigas), tāpēc jācer, ka beigās viss būs izdevies kā plānots. Viens no mani intriģējošākajiem aspektiem ir pieeja stāstījumam un izvēlētais skatu punkts – World War Z ir balstīta uz, manuprāt, vienkārši ģeniālās Maksa Bruksa grāmatas World War Z: An Oral History of the Zombie War (tiešām iesaku izlasīt – pat mani tā aizrāva nenormāli, lai gan zombiji nekad nav bijis sirdij ārkārtīgi tuvs temats). Viens no grāmatas fantastiskākajiem aspektiem gan ir galvenā varoņa trūkums – tā sastāv no daudziem atsevišķiem, individuāliem stāstiem pirmajā personā, praktiski interviju formā (grāmatu lasot, nepārtraukti domāju, ka no tās iznāktu vienkārši fenomenāls seriāls, kur katram no stāstiem varētu veltīt atsevišķu sēriju). Filmai, šķiet, ir izvēlēta cita pieeja, bet tad jau redzēs, kas no tā būs sanācis.
Zero Dark Thirty
 
Domājams, ka ne vienam vien kinomānam, uzzinot vēstis pat Osama bin Ladena nogalināšanu, viena no domām, kas iešāvās prātā, bija: un ko tagad iesāks Ketrīna Bigelova? Reālā dzīve lika Bigelovai un viņas komandai pārrakstīt savas filmas par bin Ladena ķeršanu scenāriju, taču diez vai tas ietekmēja filmas kvalitāti – spriežot pēc ārzemju kritiķu jūsmīgajiem vārdiem un balvām, kuras jau tiek piešķirtas, Zero Dark Thirty ir pamatīga, nopietna un lieliska filma. Džesika Časteina beidzot tiek pie kārtīgas galvenās lomas, un arī palīgi viņai ir pienācīgi – Marks Strongs, Kails Čendlers, Džeimss Gandolfīni, Endijs Dvaijers Kriss Prats un citi.