Rise of the Guardians (2012) 2

Klāt jau atkal ir ziema (mans mīļākais gadalaiks, pilnīgi nopietni), un līdz ar sniega parādīšanos klusi sāk parādīties arī vēlme noskatīties kaut ko ziemīgu. Mājās tās, protams, būs neiztrūkstošās Ziemassvētku klasikas Home Alone un Love Actually (Hjū Grānta dejošana man neapniks nekad). Turpretī kinoteātros uz ekrāniem nu ir nonākusi Rise of the Guardians, kura par spīti tam, ka tās darbība patiesībā notiek Lieldienās, ir lieliska Ziemassvētku filma, kura noteikti patiks mazajiem un kurai vajadzētu sagādāt pozitīvas enerģijas devu arī lielākajiem skatītājiem. 

Ne viens vien jau ir paguvis nodēvēt Leģendāro piecinieku par sava veida Avendžeriem bērniem – šāds nosaukums patiešām nebūtu nevietā, jo filmā savus spēkus apvieno Ziemassvētku vecītis, Lieldienu zaķis, kā arī mūsu platuma grādos varbūt mazāk pazīstamie (kaut gan jaunākās paaudzes droši vien jau ir iepazinušas arī viņus) Smilšu vīrs, kurš ir atbildīgs par sapņiem, un Zobu feja. Taču, kad uzrodas ļaunais Piķis un sāk darīt savas neģēlības, talkā ir jāsauc arī Džeks Lausks. Filmas sižets varbūt vietām ir nedaudz samudžināts un pāris vietās neveikls, taču tas nekādā gadījumā netraucē izbaudīt krāšņo stāstu, kuram vajadzētu uzrunāt katru, kurš bērnībā svēti ticēja gan Ziemassvētku vecītim, gan Lieldienu zaķim. Arī ļaundaris Piķis, kuru filmiņas oriģinālversijā ir ierunājis Džūda Lovs, patiesībā nav tik briesmīgi ļauns – viņam, tāpat kā visiem citiem, vienkārši gribās, lai viņam tic.

Rise of the Guardians, protams, ļoti daudz iegūst no tā, ka tās galvenie varoņi ir visiem pazīstami, tāpēc nav jāvelta pārāk daudz laika īpaši detalizētām iepazīšanās ceremonijām un var uzreiz ķerties pie lietas. Taču par spīti tam, ka ikviens it kā zina, kāds ir Ziemassvētku vecītis, filma pamanās pārsteigt ar saviem tēliem. Lieldienu zaķis šeit ir ieguvis fantastisku Hjū Džekmena personību un akcentu, parādoties kā darbīgs, augumā ražens grauzējs no Austrālijas, kurš vienmēr ir gatavs atrisināt problēmu, ja vajag, pat izkaujoties. Tikmēr Ziemassvētku vecītis (angliskajā versijā – Aleks Boldvins) ir kļuvis gandrīz vai par krievu gangsteri ar ievērības cienīgiem tetovējumiem, dunčiem un atbilstošu akcentu, kamēr Zobu fejai (Aila Fišere) piemīt tēlam atbilstošs zobu fetišs. Galvenais varonis Džeks Lausks (Krisa Paina balss) ir bezbēdīgs puišelis, ar kuru noteikti būs viegli identificēties jaunākiem skatītājiem. Visinteresantākais gan, manuprāt, bija Smilšu vīrs, kurš filmas laikā nerunā, bet sazinās ar citiem ar savu smilšu palīdzību, izveidojot figūras gaisā, kas sagādā vairākus amizantus brīžus, kā arī izskatās maģiski (šeit arī varētu izvērst filozofisku diskusiju par to, ka, manuprāt, Smilšu vīrs ir arī visspēcīgākais no visa piecinieka, bet lai nu tas paliek).
Tieši vizuālā puse ir tas, ar ko Rise of the Guardians pārsteidz visvairāk. Filma ir satriecoši krāšņa – tās veidotāji ir centušies izmantot pilnīgi visas iespējas, ko sniedz šie bagātīgie tēli. Ziemassvētku vecīša darbnīca ir pārpilna ar rotaļlietām, iekārtām, elfiem, sniega cilvēkiem un ko tik vēl ne, Lieldienu zaķa salā olas ripo apkārt miljoniem, Zobu fejas valstībā neskaitāmas mazās fejiņas spurdz apkārt tieši tāpat kā kolibri putniņi, kuriem tās ir tik ļoti līdzīgas. Smilšu vīra maģiskie smilšu/sapņu pavedieni zeltainajās krāsās mirgo un vijas pār ekrānam, pārtopot neparastās stiklainās smiltīs, kad tām tiek klāt Piķis. Un Džeka Lauska izdarības ar sniegu un sniegpārslām lika ietrīsēties manai ziemu mīlošajai sirdij. Esmu pārliecināta, ka Rise of the Guardians pirmajā skatīšanās reizē nepaspēju ieraudzīt ne pusi no neprātīgā detaļu daudzuma – filma ir patiešām skaista.
Rise of the Guardians lieliski uzlabo garastāvokli, ļaujot gan izpriecāties par vizuālajiem brīnumiem, gan jauko stāstu, kā arī labi izsmieties. Filma ir gana asprātīga – daudz smieklu sagādā Lieldienu zaķis ar savu no-nonsense attieksmi, taču visjokainākie noteikti ir Ziemassvētku vecīša palīgi – pilnīgi neaptēstie elfi. Kā izrādās, Ziemeļpolā Ziemassvētku vecīša darbnīcā visas rotaļlietas patiesībā taisa sniega cilvēki (kuri, nezin kāpēc, ļoti atgādināja veco labo Chewbacca no Star Wars), kamēr elfi tikai ievāra ziepes, taču Ziemassvētku vecītis savā labsirdībā ļauj mazajiem nejēgām domāt, ka tieši viņi darbnīcā ir galvenie. Kopš Ice Age un bezcerīgi neveiksmīgā Skreta, daudzās animācijas filmās ir iekļauti šādi fona tēli, ar kuriem ākstīties (minionus no Despicable Me noteikti zina ikviens, pat tādi kā es, kuri pašu filmu nav redzējuši). Ziemassvētku vecīša elfiņi noteikti ir jauks papildinājums šai dīvainīšu galerijai.
Kopumā Rise of the Guardians sagādāja prieka pilnu pusotru stundu – turklāt, iznākot no kinoteātra, viegli sniga sniegs, kas lika vēlreiz pasmaidīt, atceroties nupat redzētās Džeka Lauska izdarības uz lielā ekrāna. Prieks bija arī par to, ka filmiņu izdevās noskatīties oriģinālvalodā – par to paldies Forum Cinemas, kas Rise of the Guardians kaut vienu reizi izrādīja angļu valodā.