Breds Pits

Oskari 2014: 12 Years a Slave (2013) 0

“Oskara” nominācijas: 9. Labākā filma, labākais aktieris (Čuvetels Edžiofors), labākais otrā plāna aktieris (Maikls Fasbenders), labākā otrā plāna aktrise (Lupita Njongo), labākie kostīmi, labākais režisors (Stīvs Makkvīns), labākā montāža, labākais mākslinieka darbs, labākais adaptētais scenārijs

12 Years a Slave haipoja, aprunāja un apsprieda jau kopš brīža, kad vēl tikai tika paziņots, ka tieši šī būs Stīva Makkvīna nākamā filma. Makkvīns ir režisors, kurš darīs to, ko grib un kā grib, nevis to, ko viņam teiks darīt kāds “no augšas” – skatīties viņa filmas nav patīkama pieredze, jo Makkvīns māk tā urķēties cilvēku psihē un instinktos, ka brīžiem paliek baisi. Tāpēc nav brīnums, ka dzirdot ziņas, ka viņš ķersies pie Solomona Nortapa – brīvā cilvēka, kuru nolaupīja un pārdeva verdzībā, kuras baisajā gūstā viņš bija spiests pavadīt 12 garus gadus – stāsta, ne viens vien nepacietībā sāka dīdīties. Viņa rokās viena no neglītākajām epizodēm ASV vēsturē varētu tikt atainota visā tās pretīgumā, nekautrējoties no visām attiecīgā laika šausmām. Un zināmā mērā Makkvīnam tas ir arī izdevies, jo pilnīgi un absolūti vienaldzīgam palikt pēc filmas noskatīšanās būs grūti. Bet tomēr sajūta, ka šoreiz filmu debesīs ceļ tomēr tās tematikas, nevis vispārējās kvalitātes dēļ, nepamet.

Lasīt tālāk

World War Z (2013) 0

Es nezinu, ko iesākt ar World War Z. No vienas puses, filma ir samērā pieklājīgs zombijgabals, no kura pa gabalu nevajadzētu turēties pat tādiem kā man, kuriem zombiji un viņu ~problēmas vienmēr ir bijušas vienaldzīgas. No otras puses, mani dzen ārprātā fakts, ka no Maksa Bruksa fantastiskās grāmatas, uz kuras teorētiski šī filma ir balstīta, pāri palikusi ir tikai vārga atblāzmas atblāzma. Ja filmai būtu bijis cits nosaukums, pilnīgi vienalga kāds, tikai ne World War Z, tai manās acīs būtu krietni lielāka vērtība. Bet tagad es patiešām nezinu, ko iesākt (ja šī nav izcila first world problem, tad es nezinu, kas pie tādām būtu pieskaitāms).

Moneyball (2011) 0

Moneyball ir sporta filma, kurā pats sports (šajā gadījumā – pie mums ne visai pazīstamais beisbols) paliek otrajā plānā. Patiesībā Moneyball ir tik maz kadru no īstām ar beisbolu saistītām lietām, ka brīžiem aizmirstas, ka visa pasākuma pamatā ir spēle, ko es, godīgi atzīstoties, nekad neesmu sapratusi un droši vien arī nesapratīšu (un es nerunāju par spēles pievilcību kā tādu – spēles noteikumi vien man ir pilnīga mistērija, pat par spīti tam, ka tas viss ir redzēts kādās miljons filmās). Tas filmām, kas ir saistītas ir sportu, nereti ir lielākais klupšanas akmens – ja tu nepārzini attiecīgo sporta veidu, tad tev filma liksies vienkārši garlaicīga – , no kura Moneyball izvairās ar fantastiskiem panākumiem. Lasīt tālāk

The Tree of Life (2011) 0

Terensa Malika The Tree of Life noteikti nav filma, kas būtu domāta visiem.  Lai gan man filma šķiet, ka patika (godīgi sakot, neesmu gan pārliecināta, vai vispār ir iespējams šo filmu iedalīt kādā no kategorijām – patīk, nepatīk), arī es neesmu pārliecināta, ka tā būtu domāta man. Filmu ir ļoti grūti aprakstīt vai vērtēt, jo tā ir vairāk kā meditatīvs Malika ceļojums pārdomu pasaulē, nevis klasiska filma ar sliktajiem un labajiem varoņiem un to darbībām. Tā ir ļoti lēna, sajūtu pilna filma, kurai nav pat noteikta sižeta vai struktūras. Lasīt tālāk