Džesika Časteina

Zero Dark Thirty (2012) 1

Ar Zero Dark Thirty, vismaz man personīgi, ir tā sarežģīti. No vienas puses, Ketrīnas Bigelovas filma ir ļoti pieklājīgs, aizraujošs trilleris, kas skatītāju savos notikumos iesūc praktiski no pirmajiem kadriem. Taču no otras puses, pēc filmas noskatīšanās sajūtas bija ļoti neomulīgas, jo doma, ka ar tevi nupat kāds ir manipulējis, neatstājās vēl ilgu laiku. Pāris diskleimeri pirms ķeros pie lietas: pirmkārt, lai gan filmas galaiznākums visiem ir ļoti labi zināms, tiem, kas to vēl nav redzējuši, iesaku tālāk lasīt piesardzīgi, jo var tik izspoilota filmas gaita, kas šajā gadījumā ir krietni svarīgāka par beigām. Un, otrkārt, manas problēmas ar filmu ir ļoti lielā mēra saistītas ar, saukšu tās par, “ārpus-ekrāna ķēpām” – respektīvi, kontekstu, no kura izbēgt ir ļoti grūti. Es saprotu, ka tas nav ārkārtīgi taisnīgi, bet, ja filma tiek veidota par šādiem notikumiem, turklāt salīdzinoši neseniem, tad šis diskusiju krupis ir vien jānorij.

The Tree of Life (2011) 0

Terensa Malika The Tree of Life noteikti nav filma, kas būtu domāta visiem.  Lai gan man filma šķiet, ka patika (godīgi sakot, neesmu gan pārliecināta, vai vispār ir iespējams šo filmu iedalīt kādā no kategorijām – patīk, nepatīk), arī es neesmu pārliecināta, ka tā būtu domāta man. Filmu ir ļoti grūti aprakstīt vai vērtēt, jo tā ir vairāk kā meditatīvs Malika ceļojums pārdomu pasaulē, nevis klasiska filma ar sliktajiem un labajiem varoņiem un to darbībām. Tā ir ļoti lēna, sajūtu pilna filma, kurai nav pat noteikta sižeta vai struktūras. Lasīt tālāk