Eimija Adamsa

Oskari 2014: American Hustle (2013) 0

“Oskara” nominācijas: 10. Labākā filma, labākais aktieris (Kristians Beils), labākā aktrise (Eimija Adamsa), labākais otrā plāna aktieris (Bredlijs Kūpers), labākā otrā plāna aktrise (Dženifera Lorensa), labākie kostīmi, labākais režisors (Deivids O. Rasels), labākā montāža, labākais mākslinieka darbs, labākais oriģinālais scenārijs.

Pēc skandālu un emocionālu vētru perioda savā dzīvē Deivids O. Rasels ir atradis jaunu elpu, un šobrīd viņš ar apskaužamu regularitāti veido filmas vienu pēc otras, augšupejošo veiksmes līkni pēc The Fighter un Silver Linings Playbook turpinot ar American Hustle. Šeit Rasels ir sapulcinājis vairākus savus iemīļotos aktierus, ar kuriem jau ir sadarbojies iepriekš, izveidojot jestru, ne pārāk nopietnu, bet ārkārtīgi fascinējošu miksli par krāpniekiem, kuri 70.-tajos gados ASV sadarbojās ar FIB, lai iegāztu korumpētus politiķus (stāsts ir nosacīti balstīts uz patiesiem notikumiem – ABSCAM skandāls bija īsts, bet notikumi gluži tā, kā tos atveido filmā, nerisinājās). Sižeta pavērsieni šeit pat paliek otrajā plānā – galvenā uzmanība tiek pievērsta aktieriem un atmosfērai, kuru baudīt ir vienkārši prieks.

Lasīt tālāk

"Man of Steel" (2. daļa), nedaudz Čeibona un citi tamlīdzīgi, puslīdz ar tēmu saistīti nieki 3

Tātad, bez liekām ceremonijām, turpinot par Supermenu – kāpēc Man of Steel, manuprāt, ir fantastisks veikums. Uzreiz brīdinājums – ja iepriekš pļāpāju samērā vispārīgi, tad te būs gigantiski spoileri, tāpēc filmu neredzējušajiem tālāk lasīt neieteiktu (ja vien, protams, nav perversas vēlmes uzzināt kāda cita detalizētu filmas interpretāciju pirms skatīšanās – tādā gadījumā: laipni lūgti līdz ar pārējiem).

Man of Steel (2013) 1

Vispirmām kārtām gribu pateikt, ka, tā kā man ir gandrīz vairāk kā 50 ložu punkti (pēc atkārtotas noskatīšanās uzradās vēl pāris atzīmēšanas vērtas detaļas), kurus kaut kādā formā vēlos pieminēt, un ietilpināt to visu vienuviet būtu teorētiski iespējami, bet nežēlīgi (nezinu gan pret ko, pret Visumu?), tad savus vervelējumus sadalīšu divās daļās – šeit bez spoileriem un vispārīgāk, bet vēlāk ļoti spoilerīgi un detalizētāk. Būtībā – Man of Steel aizskāra kaut kādu tik ļoti jūtīgu stīgu manā dvēselē, ka es nespēju vien aizvērties par šo filmu. Paradoksāli, ja ņem vērā faktu, ka līdz šim Supermenis man bija mēreni vienaldzīgs. Kā tad Snaideram & Co. izdevās pārvērst mani ticīgajā?
Pirms ķeros klāt pie paša Supermeņa – paldies #kinoblogeriem par Man of Steel seansu! Un nesakiet, ka random trivia zināšanas neatmaksājas – Zeka Snaidera daudzskaitlīgie bērni man nopelnīja superīgu plakātu un stilīgāko pildspalvu! Bet, ok, Supermens.