Martins Frīmens

The World’s End (2013) 0

worlds_end

Pirmkārt, jāsāk ar to, ka tie, kas palaida garām Kinoblogeru rīkoto Cornetto triloģijas pasākumu, var kost sev pirkstos, jo ne tikai tik tiešām tika rādīta The World’s End (ar sveicieniem no paša Edgara Raita!), bet pēc tam arī bija iespēja noskatīties gan Shaun of the Dead, gan Hot Fuzz, turklāt darīt to lieliskā kompānijā (Hot Fuzz gan man, personīgi, nesanāca noskatīties – mani līdznācēji guļavas, you know who you are! – bet tas nemaina piedāvāto iespēju lieliskumu). Un, otrkārt, jautrus pasākumus var sarīkot ap dažnedažādām lietām, bet tie kļūst vēl jo foršāki, ja trača iemesls ir kaut kas uzmanības un sajūsmas cienīgs. The World’s End ir amizants jandāliņš ar dvēseli, kurš kalpo kā ļoti labs noslēgums Raita, Pega un Frosta triloģijai.

Lasīt tālāk

The Hobbit: An Unexpected Journey (2012) 7

Ar The Hobbit: An Unexpected Journey ir tā sarežģīti – jūtas ir ļoti dalītas. No vienas puses filma ir burvīgs piedzīvojums, kurš ļauj atgriezties Viduszemē, kura nebija redzēta uz lielā ekrāna gandrīz vai desmit gadus. Bet no otras puses filmai piemīt ļoti daudz trūkumu, kas visu labo un jauko aizēno. Lai gan tas var izklausīties pēc baisākās zaimošanas, neesmu pārliecināta, vai Pīters Džeksons bija īstais, kuram uzticēt Tolkīna grāmatas ekranizāciju. Galvenās problēmas ir trīs: filmas garums, haotiskais ritms, kā arī jaunais formāts – 48 kadri sekundē.  Lasīt tālāk