Saimons Pegs

The World’s End (2013) 0

worlds_end

Pirmkārt, jāsāk ar to, ka tie, kas palaida garām Kinoblogeru rīkoto Cornetto triloģijas pasākumu, var kost sev pirkstos, jo ne tikai tik tiešām tika rādīta The World’s End (ar sveicieniem no paša Edgara Raita!), bet pēc tam arī bija iespēja noskatīties gan Shaun of the Dead, gan Hot Fuzz, turklāt darīt to lieliskā kompānijā (Hot Fuzz gan man, personīgi, nesanāca noskatīties – mani līdznācēji guļavas, you know who you are! – bet tas nemaina piedāvāto iespēju lieliskumu). Un, otrkārt, jautrus pasākumus var sarīkot ap dažnedažādām lietām, bet tie kļūst vēl jo foršāki, ja trača iemesls ir kaut kas uzmanības un sajūsmas cienīgs. The World’s End ir amizants jandāliņš ar dvēseli, kurš kalpo kā ļoti labs noslēgums Raita, Pega un Frosta triloģijai.

Lasīt tālāk

Mission Impossible Ghost Protocol (2011) 1

Mission Impossible Ghost Protocol ir jestra, asprātīga un eksplozijām pārbagāta filma, kas nemaz nekautrējas tāda būt un, laimīgā kārtā, necenšas izlikties par kaut ko vairāk. Filma ir perfekta izklaide, kuru skatoties garlaicīgi nav ne mirkli, jo darbības un sprādzienu netrūkst, bet netiek aizmirsts arī par smieklīgām epizodēm (visbiežāk pateicoties Saimona Pega klātbūtnei). Tomu Krūzu jau gadiem ilgi ietver vieglas dīvainības aura (galvenokārt, viņa aizraušanās ar saientoloģiju dēļ), taču tas nemaina faktu, ka ar savām filmām izklaidēt viņš māk. Arī jau ceturtajā Mission Impossible filmā Krūzs ālējas uz nebēdu, šoreiz pat pamanoties izlēkāties pa pasaules visaugstākās celtnes sienām. Lasīt tālāk

The Adventures of Tintin: The Secret of the Unicorn (2011) 0

Līdz šim filmas, kuras ir veidotas, pamatā izmantojot tikai motion capture tehnoloģiju (vai kā pēdējā laikā uzstāj Džeimss Kamerons, Roberts Zemekis, Stīvens Spīlbers un citi ar šo tehnoloģiju aizrāvušies darboņi – performance capture), manuprāt, pārāk veiksmīgas nebija izdevušās – vai nu filmas izskatījās vienkārši baisas, kuru varoņu tukšās un stiklainās acis pēc tam rādās murgos (The Polar Express, A Christmas Carol), vai arī, ja efekts kā tāds nebija slikts, tad pati filma bija neizturami garlaicīga (Avatar). Laikam tiešām bija jāsagaida, kad pie lietas ķersies tāds lielmeistars kā Stīvens Spīlbergs, lai beidzot izveidotu filmu, kas gan tehniski būtu perfekta, gan būtu aizraujoša un interesanta ikvienam skatītājam.  Lasīt tālāk