Šarlto Koplijs

Maleficent (2014) 1

Maleficent ar zināmu nepacietību gaidīja ne viens vien – dažiem tā bija iespēja pēc ilgāka pārtraukuma uz ekrāniem redzēt Andželīnu Džoliju, citiem interesantāk šķita palūkoties uz Apburtās Princeses stāstu no stāsta ļaundares perspektīvas. Vēl kādam vienkārši patīk krāšņas pasaku filmas. Izpatikt pa prātam visiem filmai noteikti nav izdevies, bet vismaz es kinoteātrī pusotru stundu sēdēju ar žokli uz grīdas, būdama stāvā sajūsmā par uz ekrāna redzamo. Trīs iepriekš minētie iemesli nostrādāja arī uz mani – jā, Džoliju vienmēr ir prieks redzēt, stāstu riebekļi bieži vien ir interesantāki par varoņiem, un, jā, filma ir ļoti glīta. Bet tas, kas man lika ģībt no laimes, ir filmas nepārprotami skaidrais un spēcīgais, sievišķības piesātinātais mesidžs: Ladies rock. Tālāk spoilerīgie spoileri.

Lasīt tālāk

Elysium (2013) 0

Ak, Nīl, Nīl, Nīl. Tu mani esi nostādījis baigās dilemmas priekšā – es īsti nezinu, kā lai novērtē Elysium. Elizejā kaut kas līdz galam kopā nelīmējas – un plīsuma vietas, kuras visas ir ar līmi notašķītas, ir uzkrītoši redzamas. Elysium ir viena no tām filmām, kuru skatoties, gribot negribot, ir jājautā, cik liela daļa filmas varētu būt palikusi mētājamies uz montāžas telpas grīdas. Jo, lai cik arī lielisku un fascinējošu pasauli Blomkemps nebūtu uzbūvējis, filmas laikā rodas neskaitāmi daudz jautājumu par to, kā tā strādā. Ar to es negribu teikt, ka vēlos, lai man viss tiktu izburtots vārdu pa vārdam (skat. Oblivion, kur Toms Krūzs filmas sākumā vārās kādas 10 minūtes, izskaidrojot visu līdz pēdējam sīkumam, ekspozīcijas stafeti vēlāk nododot citiem, un beigās tāpat ir ???), bet miglainu blāķu filmas ainavā bija nedaudz par daudz. Lasīt tālāk