Stellans Skarsgards

The Avengers (2012) 4

Nu, tad beidzot tas mirklis ir pienācis – Atriebēji ir sapulcējušies, lai darītu to, ko prot vislabāk – atriebt. Marvel ūberfilma ir viena no visgaidītākajām šāgada filmām, turklāt komiksu fani šo brīdi ir gaidījuši droši vien visilgāk. Tie, kuri ar Marvel komiksiem pazīstami nebija, tā pa īstam varēja sākt lūkoties šīs filmas virzienā 2008. gadā, kad uz ekrāniem parādījās Iron Man, kura milzīgā veiksme nodrošināja to, ka The Avengers galu galā sapulcēsies. Un sapulcējušies viņi ir iespaidīgi. Lai gan brīžiem, kad, gaidot filmu, parādījās kādas jaunas ziņas, nelielā skepsē tika sarauktas uzacis, Marvel ir veiksmīgi pierādījis, ka tomēr zina, ko dara. The Avengers ir triumfējoši lielisks sasniegums, kurā ir apvienots viss, ko vien skatītāji varētu vēlēties redzēt, un vēl vairāk.  Lasīt tālāk

The Girl with the Dragon Tattoo (2011) 3

Godīgs brīdinājums pašā sākumā – spoileru te būs pārpārēm (arī citai Finčera filmai Se7en), tāpēc grāmatu nelasījušajiem vai filmu vēl neredzējušajiem neieteiktu turpināt (ja nu tomēr ir vēl kāds, kas neko nav dzirdējis par to, kas notiek Lārsona garadarbā). Bonusā arī naivs solījums – no visas sirds centīšos pēc iespējas mazāk salīdzināt šo filmu ar zviedru veikumu (un arī negānīties par zviedru variantu, kurš man patiešām, patiešām nepatika). Un arī brīdinājums – būs briesmīgi, briesmīgi gari.
Ja es tāpat kā Pepija Garzeķe, kuru Stīgs Lārsons ir minējis kā vienu no iedvesmas avotiem Līsbetei, būtu bagāta kā trollis (respektīvi tik bagāta, kāda ir Līsbete filmas beigās), tad es paņemtu visu šo naudu un iedotu Deividam Finčeram*, lai viņš varētu mūs apgādāt ar fantastiskām filmām, kamēr viņam izsīktu spēki. The Girl with the Dragon Tattoo ir perfekts grāmatas ekranizējums, kas tai pat laikā stāv pats uz savām divām un ļoti drošām kājām. Ar nevainojamu aktieru sastāvu un ģeniālu mūziku no Trenta Reznora un Atikuss Rosa Deivids Finčers ir kārtējo reizi radījis ko neaizmirstamu. Lasīt tālāk

Melancholia (2011) 0

Šī gada Kannu kinofestivālā Larss fon Trīrs atkal sarīkoja skandālu – taču, ja pirms diviem gadiem uzmanības centrā bija viņa jaunā filma Antichrist, tad šoreiz fon Trīrs pats bija skadāla galvenais vaininieks, filmu Melancholia nedaudz atstājot ēnā. Fon Trīra izteikumus par simpatizēšanu nacistiem droši vien, ka dzirdējis ir gandrīz ikviens, tāpēc tajos iedziļināties vairs nav nozīmes. Žēl tikai, ka visa trača rezultātā zināmā mērā otrajā plānā palika pati filma, kura ir patiešām lieliska (gluži bez atzinības tā gan arī nepalika – Kirstena Dansta Kannās tika atzīta par labāko aktrisi). Lasīt tālāk