The Ides of March (2011) 0

Droši vien, ka ikviens, kas dodas skatīties The Ides of March, būs redzējis filmas plakātu, kurā Raiens Goslings, turot daļai savas sejas priekšā žurnāla vāku, it kā saplūst vienā tēlā ar Džordžu Klūniju. Plakātu pavada sauklis: “Vai šis vīrs būs mūsu nākamais prezidents?” Tikai pēc filmas noskatīšanās plakāta patiesā ideja kļūst pavisam skaidra. The Ides of March pierāda, ka ikviens ir uzpērkams un gatavs nodot savus principus, lai cik arī perfekts neizskatītos no ārpuses. Džordžs Klūnijs ir izveidojis filmu, kura ir pietiekami aktuāla, aizraujoša un intrigu pilna, lai gan filmas vēstījums ir diezgan drūms un atklāts.

Ja palasa ārzemju kritiķu atsauksmes par šo filmu, tad viena no lietām, kas visbiežāk tiek pārmesta Klūnijam & Co ir tas, ka filma nepasaka neko jaunu un ka šajos grūtajos krīzes laikos cilvēki nevēlas redzēt tik drūmas un depresīvas lietas. Ja pirmajam pārmetumam it kā vēl varētu piekrist (filma patiešām nepiedāvā nekādus šokējošus atklājumus, bet es to par trūkumu šoreiz gan negribētu saukt), tad otrais pārmetums ir vienkārši smieklīgs. Izslavētā (un nepatiesā) strausa metode ar galvas iestūķēšanu smiltīs nekad neko nav panākusi – un filmā Klūnijs ar ķirurga cienīgu asumu un precizitāti veikli parāda, ka skaistās un burvīgās demokrātijas aizkulisēs galvenie darboņi patiesībā ir šantāžisti, baumotāji un stratēģisti.
Pirmā doma, kas ienāca prātā pēc iznākšanas no kinoteātra zāles, bija – Džordžam Klūnijam biežāk vajadzētu režisēt politiskas drāmas. 2005. gadā iznākusī Good Night, and Good Luck bija vienkārši fantastiska filma, un The Ides of March, kas gan varbūt nesasniedz tādus lieliskuma augstumus, tāpat ir ļoti laba un, galvenais, gudra filma. (Pa starpu šīm divām filmām Klūnijs režisēja arī Leatherheads, stāstot par amerikāņu futbolu, taču šī filma mani nu nekādīgi nepiesaistīja, tāpēc uzskatu, ka viņam politiskas filmas ir īstais lauciņš.) Līdzīgi kā Good Night, and Good Luck, Klūnijs ir nostājies abās kameras pusēs, taču ne vienā, ne otrā filmā viņš nav galvenais, prātīgi paejot malā un ļaujot citiem parādīt, ko spēj. The Ides of March tāds ir Raeins Goslings, kurš ļoti ticami atveido jauno un centīgo Klūnija atveidotā prezidenta kandidāta preses sekretāru, kurš no samērā naiva ideālista lēnām pārvēršas tikpat netīrā darbonī, uz kādiem līdz tam ir skatījies ar nepatiku.
Goslings savā lomā ir lielisks, un viņam izcili piespēlē pārējie aktieri. Pats Klūnijs ir ideāls prezidenta kandidāta iemiesojums (paralēles ar Obamu filmas laikā tiek uzsvērtas, nemaz nekautrējoties), Filips Seimūrs Hofmans jau ierasti plosās pa ekrānu, iejūtoties savā manipulējošajā tēlā, Evanai Reičelai Vudai ir tikusi nozīmīga internes loma, kuru viņa atveido teicami. Tāpat filmā pavīd arī Marisa Tomei žurnālistes lomā, Pols Džiamati pretējās nometnes kampaņas vadītāja lomā un citi.
Tēlu filmā ir daudz, un viņu mahinācijas mēdz būt diezgan sarežģītas, tāpēc kaut minimālas zināšanas par ASV vēlēšanu sistēmu, dodoties skatīties filmu, būtu nepieciešama. Filmā ir daudz detaļu, dialogu fragmentu, kuri pirmajā brīdī nešķiet īpaši nozīmīgi, bet, filmai tuvojoties beigām, lieliski sasaucas ar noslēdzošajiem notikumiem, piešķirot tiem nedaudz ironisku gaismu (piemēram, Goslinga attēlotais varonis filmas sākumā, runājot par nepatiesām apsūdzībām kādam viņu pretiniekam, izmet kaut ko par ‘”win-win” situation’, taču, kad pats kļūst par šādas ‘win-win’ situācijas upuri, tik asprātīgi viņam tas vairs nešķiet). Filma ir arī diezgan asprātīga,un tai ir interesants muzikālais pavadījums – diezgan kluss, taču ar drūmiem ritmiem piepildīts.
Interesanti ir tas, ka filmas darbība notiek nevis galveno prezidenta vēlēšanu laikā, kad cīnās republikāņi pret demokrātiem, bet gan demokrātu partijas priekšvēlēšanās (respektīvi, viņu partijas prezidenta kandidātu izvēlē). Šajā gadījumā karojošās puses, kuras viena otru ir gatava nomētāt ar jebkādiem dubļiem, patiesībā ir ierakumu vienā pusē – šeit arī parādās paradokss, ka kandidāts, kurš pirms tam ar visiem spēkiem ir centies nomelnot savu pretinieku, pēc brīža, saprotot, ka nomināciju iegūt neizdosies, ir gatavs cildināt un godāt savu iepriekšējo ienaidnieku, lai tas spētu uzvarēt republikāņus. Kažoks otrādi tiek pārmests ļoti veikli.